Tulkotājs
Trešdien, 30. aprīlī, klātesot vadībai un slimnīcas speciālistiem, Ventspils slimnīcā svinīgi tika atklāta vēstures fotoizstāde “Ventspils slimnīcai 100: veselības stāsts cauri gadsimtam”, tā ievadot simtgades pasākumu sēriju.
Svinīgajā uzrunā Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis uzsvēra to, cik lielā mērā vēstures notikumi ietekmējuši slimnīcas nākotni. “Bez pagātnes nav nākotnes – vēstures notikumi veido mūsu pieredzi, no kuras mēs varam mācīties, augt un attīstīties,” teica Lācis.
Fotoizstāde sadalīta piecos laika posmos, katrā posmā izceļot būtiskāko slimnīcas attīstībā, sākot no slimnīcas dibināšanas 1925. gada 27. septembrī, līdz pat mūsdienām.
“Ziņas par veselības apstākļiem Ventspilī sniedzas no 18. gs. beigām un tur ticis uzsvērts, ka ventspilnieku lielākā dabas dotā priekšrocība ir brīnišķīgais piejūras klimats, tāpēc viņi slimo ļoti maz. Cilvēki šeit nodzīvo ilgāku mūžu nekā citur valstī, taču bez ārstiem un medicīnas iztikt tomēr nav varēts nekad. 1925. gadā atklāta jaunā slimnīca, kas ir viens no tā laika pašvaldības svarīgākajiem uzdevumiem – ar samērā ierobežotiem līdzekļiem rast ātru risinājumu. Tādējādi divas vasarnīcas pārveidotas par slimnīcu. Slimnīcas atklāšanā ar savu klātbūtni ventspilniekus tolaik ir pagodinājis arī valsts prezidents. Ir sācies jauns laikmets. Ir beigušies kari, dažas modernas parādības ienākušas visās dzīves jomās, arī medicīnā,” tā Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga, komentējot senāko no laikposmiem fotoizstādē.
“Īpašu attīstības lēcienu slimnīca piedzīvoja tieši šajā tūkstošgadē – 2005. gadā jau par ES finansējumu tika celts jauns slimnīcas korpuss, kur šobrīd atrodas Kardioloģijas un iekšķīgo slimību nodaļa, Neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, Traumatoloģijas nodaļa, reģistratūra, kā arī ambulatorie kabineti un izmeklējumu kabineti. Kopš tā brīža slimnīca piedzīvojusi daudz pārmaiņu – no Ventspils slimnīcas kļuvusi par Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kam 30. aprīlī aprit tieši 15 gadi kopš tās dibināšanas, atklāti specializācijas centri, iegādātas jaunas iekārtas un atklātas jaunas telpas. Tāpat Covid-19 pandēmija slimnīcas attīstību nesabremzēja, tieši otrādi – Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca bija pirmā, kas uzsāka masu vakcinācijas centra darbību 2021. gada martā,” pēdējos 25 gados sasniegto akcentēja Lācis.
Fotoizstādes atklāšanā īpaši tika godināta arī Operāciju nodaļas māsa Raisa Malašonoka – šodien māsai ir pēdējā darba diena pirms došanās pelnītā atpūtā. Māsa darbam slimnīcā veltījusi 52 darba gadus. “Piedzīvots ir daudz interesanta, bet ne visiem to vajag zināt,” ar humoru izteicās Malašonoka, par kuru Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis, sertificēts ķirurgs, sertificēts ārsts flebologs Dainis Gīlis teica atzinīgus vārdus: “Raisa ir ļoti profesionāla un ideāla operācijas māsa, jo tikai augsti profesionāla māsa operācijas laikā, kad ķirurgs pasniedz roku, ieliek tajā tieši to, kas attiecīgajā brīdī ķirurgam vajadzīgs. Viņa lieliski pārzina visu operācijas gaitu, kā arī viss vienmēr ir salikts un sakārtots tā, lai nekur nebūtu jāstaigā un nekas nebūtu jāmeklē, viss ir pārdomāts.”
Fotoizstāde izvietota Ventspils slimnīcas gaitenī posmā no datortomogrāfijas kabineta. Vēstures fotoizstāde būs pieejama līdz pat gada beigām, un jebkurš interesents to var aplūkot bez maksas.
