Ventspils muzeja pūrs aug

Šovasar Ventspils muzeja krājums papildinājies ar kādu senu priekšmetu – 1789.gada pūra lādi. Lāde ir grezni otēta, rotāta ar ažūriem apkalumiem.

Pēc formas, otējumiem un izgatavošanas veida saprotams, ka tā ir Kurzemes pusei piederīga pūra lāde. Diemžēl, savas garās dzīves gaitā, vairākkārt mainot īpašniekus, lāde pazaudējusi savu dzīves stāstu. Tāpat arī vairāk kā 200 gadu laikā tā ir cietusi no laika zoba un muzeja darbinieki meklēs lāde restaurācijas iespējas, lai tā godam varētu ieņemt savu vietu muzeja krājumā.

Pavisam Ventspils muzeja krājumā ir 59 dažādas lādes, lielāko daļu veido pūra lādes, bet ir arī amatnieku, jūrnieku, naudas, kungu, arī ceļojuma lādes. Senākā lāde no 1786.gada.

Jāpiebilst, ka ne vienmēr gadskaitlis, kas redzams uz lādes, apzīmē lādes vecumu, iespējams, tas ir gads, kad pūra īpašniece aprecējusies. Lādēm, kurām gadskaitlis veidots kā slēdzenes rotājums, gan tiek pieļauta iespēja, ka tas apzīmē lādes tapšanas gadu.

Ventspils muzejā glabājas arī Restaurācijas nodaļas vadītājas Anita Burkovskas detalizētie lāžu zīmējumi, kas radīti etnogrāfiskajās ekspedīcijās. Daudzas greznojas ar izciliem otējumiem. Atsevišķām krājumā esošajām lādēm ir saglabājušies arī savi cv – dzīves un darba gājumi, piemēram, kāda 1852.gada pūralāde reiz piederējusi Katrīnei Jansons (dzim. Višķers) Zlēkās. Darināta Zlēkās, krāsota Vārvē. Apgleznojis (otējis) ceļojošs ebreju mākslinieks. Lietota pūra glabāšanai. Īpašniece mirusi 1913.gadā, pēc tam pūralāde pārgājusi Jevdokijas Poļaks īpašumā, kura to izmantojusi veļas glabāšanai. Kad Poļaks mirusi 1961.gadā, lādi mantojusi viņas meita Verai Norīte, kas vēlākos gados lādi nodevusi muzejam.

Vislielākā no muzeja krājumā esošajām lādēm, eksponēta Livonijas ordeņa pils iekšpagalmā, tajā ērti var savietoties pat neliela ģimene!