Tulkotājs
Teātra namā “Jūras vārti” muzikālā pasaka “Īkstīte” tiek atcelta!
• Pasākuma organizators “Producentu grupa 7” informē, ka Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska muzikālā pasaka “Īkstīte”, kas bija paredzēta svētdien, 21. septembrī, plkst. 16.00 teātra namā “Jūras vārti”, tehnisku iemeslu dēļ tiek atcelta.
•“Producentu grupa 7” atvainojas par sagādātajām neērtībām un informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm internetā pircējiem tiks atgriezta uz kontu, no kura iegādātas biļetes. “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās iegādāto biļešu naudu atpakaļ var saņemt “Biļešu paradīzes” kasēs.
Režisore Rēzija Kalniņa
Lomās: Šarlote Patmalniece, Beāte Zviedre, Anmary, Klāvs Kristaps Košins, Atis Zviedris, Emīls Gilučs-Lācis, Toms Kalderauskis, Elizabete Zagorska, stāstnieks – Voldemārs Rode. Vardes, naktstauriņus, vaboles, peles attēlos Sarma Liede, Austra Elza Kozuliņa, Artūrs Biķernieks, Lote Voiska, Zane Lazdiņa, Elizabete Liepa, Karīna Laugale, Gustavs Zavadskis.
Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska muzikālo pasaku “Īkstīte” vizuāli un muzikāli iespaidīgā iestudējumā radījuši režisore Rēzija Kalniņa, Voldemārs Rode un producents Aigars Dinsbergs.
Izrāde balstīta uz pazīstamās H. K. Andersena pasakas motīviem un stāsta par puķes bērnu Īkstīti. Režisore Rēzija Kalniņa pirmajā Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska muzikālās pasakas iestudējumā pirms vairāk nekā 20 gadiem atveidoja Mātes lomu, un vēl tagad šī sirsnīgā muzikālā pasaka viņai ir ļoti tuva. Jauniestudējums veidots gan vizuāli, gan saturiski krāsains un daudzslāņains, kas to padara aizraujošu visu paaudžu skatītājiem.
Viens no mūzikla galvenajiem vadmotīviem ir stāsts par iekšējo bērnu, kas mīt ikvienā no mums. Režisore Rēzija Kalniņa par galveno varoni stāsta: “Īkstītē mēs varam ieraudzīt sevi. Jo arī mums taču dažreiz nolaižas rokas, dažreiz mēs gribam neko neturpināt, atgriezties atpakaļ vai sastingt, un tad Māte Daba nāk mums palīgā. (..) Kad viņa nonāk mežā, tas nozīmē, ka viņa nonāk savā zemapziņā. Un, kad cilvēks nonāk zemapziņā, tad tur visādi radījumi parādās. Beigu beigās ir labi, ja cilvēks saprot, ka tas, kas viņam pieder, tas, kas viņam ir, un tas, ka viņš ir, – tā jau ir tā Laimīgā zeme. Laime ir apziņa, ka tu esi tu.”
