Projekta „Tīrā biomasa” noslēguma konference apliecina biomasas izpētes aktualitāti visā centrālajā Baltijas jūras reģionā

Ceturtdien, 2013. gada 5. decembrī, Ventspils Augstskolā notika projekta „Tīrā Biomasa” (turpmāk – Projekts) noslēguma konference. Konferencē piedalījās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, Ventspils Augstskolas prorektors Kārlis Krēsliņš, Centrālās Baltijas INTERREG IV A pārrobežu sadarbības programmas Apvienotā tehniskā sekretariāta Rīgas informācijas punkta (turpmāk – Sekretariāts) vadītāja Ilze Pusbarniece, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas pārstāvji, Ventspils pilsētas domes pārstāvji, Ventspils Augstskolas pārstāvji, uzaicinātie eksperti un projekta partneri no Somijas.

Atklājot konferenci, Ventspils Augstskolas prorektors Kārlis Krēsliņš uzsvēra biomasas kā atjaunojamā enerģijas resursa nozīmi plašākā mērogā un novēlēja projektā iegūtos rezultātus izmantot turpmākā darbā. Savukārt Sekretariāta pārstāve Ilze Pusbarniece uzrunā atzīmēja, ka Projekts ir uzskatāms par labo piemēru biomasas izpētes jomā un visiem konferences dalībniekiem novēlēja, lai šādu Projektu nākotnē būtu vairāk, lai tajos piedalīties plašāks partneru loks, lai Projektā iegūtie rezultāti tiktu izmantoti turpmāk un „neiegultos” plauktā un „neapputētu”. Uzrunājot Projekta noslēguma konferences dalībniekus, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks D. Ošenieks norādīja, ka Ventspils pilsēta ir daudz paveikusi „zaļās” enerģijas izmantošanas veicināšanai, nodrošinot pilnīgu pāreju no fosiliem energoresursiem (dīzeļdegviela un mazuts) uz atjaunojamiem energoresursiem, tas ir biomasas (šķelda) izmantošanu abās pilsētas centrālās katlu mājās (Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69). D. Ošenieks atzīst, ka iesaistīšanās Projektā savlaicīgi ir ļāvusi noskaidrot, vai pastāv kādi alternatīvi biomasas veidi, ko būtu iespējams izmantot kā papildu kurināmo pilsētas centrālajās katlu mājās. Projektā Ventspils pilsētas dome savu aktivitāšu ietvaros izvēlējās 20 ha platībā, Ventspils novadā eksperimentāli audzēt 5 dažādas iespējamās energokultūras – 3 augu sugas (kaņepe, miežabrālis, ziloņzāle) un 2 koku sugas (apses, kārkli). Būtiskākais no secinājumiem, kas pierādīts zinātniskajā eksperimentā – trīs no piecām energokultūrām (miežabrālis, kārkls, apses) uzrāda pozitīvu rezultātu, tas ir pašizmaksa pilnībā nosedz izdevumus.

Projekta noslēguma konferences laikā, visas dienas garumā katrs no projekta partneriem uzstājās ar savu ziņojumu par Projekta ietvaros sasniegtiem rezultātiem.

Turku Lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Pekka Alho informēja par biomasas izmantošanu Somijas dienvidrietumos, secinājumu daļā atzīstot, ka daudzos gadījumos biomasas izmantošanas veicināšana enerģētikā tiek uztverta tikai kā projekts, kas īstenojams dažādu eksperimentu veidā, nevis kā neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Piemēram, Turku reģiona energoapgādē ogļu izmantošana ir pieaugusi par 47 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Ventspils Augstskolas pētnieks Agris Traškovs sadarbībā ar Tartu Universitātes pētnieku Mait Lang demonstrēja biomasas kartēšanas metodes, kas ļauj dažādos līmeņos un izšķirtspējā līdz pat sugu līmenim noteikt biomasas apjomu kādā konkrētā teritorijā. Biomasas kartēšanas nolūkā tikuši izmantoti gan satelītattēli, gan mežu augšanas modeļi, gan mežu inventarizācijas dati. Ventspils Augstskolas aktivitātes ietvaros sasniegtais rezultāts ļauj uzzināt kopējo biomasas apjomu pašvaldības teritorijā. Šāda informācija var būt noderīga, pašvaldībai pieņemot lēmumu par „zaļās” enerģijas projekta īstenošanu savā administratīvajā teritorijā.

Turku Lietišķo zinātņu universitātes pārstāve Anne Hemmi atzīmēja, ka Somijā liels potenciāls saskatāms makroaļģu izmantošanai kā atjaunojamam enerģijas resursam. Savukārt Tuomas Alijoki informēja, ka visu Projekta partneru aktivitātes un iegūtie rezultāti ir apkopoti vienā kopīgā rakstā, kas tiks publicēts ne agrāk kā 2014. gada februārī.

Ventspils pilsētas domes uzaicinātais eksperts Kristaps Kašs (SIA „Ekodoma”), informējot konferences dalībniekus par Ziemeļkurzemes biomasas pieprasījuma – piedāvājuma novērtējumā iegūtiem rezultātiem, norādīja, ka Ziemeļkurzemes (8 pašvaldības) kopējais biomasas pieprasījums vērtējams 669 747 MWh jeb 412 321 cieš. m³ apmērā (katlu mājas, mājsaimniecības, rūpniecība). Sagatavojot un analizējot biomasas izmantošanas nākotnes scenārijus līdz 2025. gadam, secināts, ka straujākais atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas pieaugums sasniedzams, ja pašvaldības izvēlas ieviest savā administratīvajā teritorijā 100 % atjaunojamo enerģijas resursu scenāriju (ierēķināti arī saules paneļi un vēja ģeneratori). Savukārt Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa informēja par Projekta ietvaros 20 ha ierīkoto un kopto plantāciju praktiskajiem aspektiem (arī biomasas monitorings), piemēram, ziloņzāles sēklas iegāde 6 ha platībai ir bijusi apgrūtināta, jo iegādes brīdī bija ierobežots piegādātāju loks Baltijas valstu ietvaros, tādēļ sēklas iegādātas Polijā. Skatīt video šeit: ejuz.lv/oiq4g.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas uzaicinātie eksperti Antra Pētersone un Mārtiņš Jirgens (SIA „E-koncepti”) informēja par veikto biomasas ieguvumu – zaudējumu un esošās, kā arī plānotās normatīvās bāzes analīzi. Būtiskākais secinājums – energokultūru pārstrāde un biodegvielas ieguve šobrīd nav ekonomiski izdevīga un ir nepieciešama turpmāka izpēte, savstarpēji sadarbojoties biomasas audzētājiem.

Konferences noslēgumā Turku pilsētas pašvaldības organizācijas „Valonia” pārstāve Anne Ahtiainen savā ziņojumā demonstrēja projekta ietvaros izstrādātās atjaunojamo enerģijas resursu vadlīnijas (angļu valodā – RES guidelines), kas var tikt izstrādātas pašvaldības vajadzībām.

Noslēguma konferences attēlus skatīt sadaļā „Galerija”.

Projekts tiek īstenots no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.