Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad uzmanību pievērsīs Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai

Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratons “Dod pieci!” šogad uzmanību pievērsīs Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai un pašnāvību prevencijai. Maratona mērķis ir mazināt ar psihiskās veselības grūtībām saistīto stigmu un klusēšanu, palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi pamanīt riskus un meklēt palīdzību, kā arī izgaismot sistēmiskos trūkumus.

Vienlaikus labdarības maratonā tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku. Tāpat maratona laikā tiks uzsvērts, ka krīzes brīžos palīdzība ir pieejama un saruna var būt pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, atlabšanu un iespēju turpināt dzīvot.

“Dod pieci!” no 11. līdz 17. decembrim raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Nedēļas garumā Latvijas Radio 5 dīdžeji kopā ar ekspertiem, kā arī cilvēkiem, kuri paši vai kuru tuvinieks piedzīvojis smagu psihisku krīzi, runās par piedzīvoto un palīdzības iespējām cilvēkiem ar psihiskās veselības grūtībām. Kā ierasts, maratona laikā skanēs mākslinieku uzstāšanās un ziedotāju izvēlētas dziesmas, tādējādi veidojot telpu sarunai un līdzcietībai.

“Paškaitējuma temats “Dod pieci!” komandai vienmēr ir bijis rokas stiepiena attālumā, un beidzot esam gatavi to iztirzāt plašāk. Šogad no maratona galvenokārt sagaidu ļoti svarīgas sarunas par dzīvesprieku, dzīves jēgu un cilvēcību. Un mūzika, bez kuras “Dod pieci!” nav iedomājams, noteikti ir viena no svarīgākajām mākslām – tā, kuras dēļ patiešām ir vērts dzīvot!” norāda Latvijas Radio 5 dīdžejs un labdarības kustības “Dod pieci!” aizsācējs Latvijā Toms Grēviņš.

Nevaram zaudēt nevienu

“Es jau sešus gadus dzīvoju ar depresiju, un zinu, cik daudz spēka un pat drosmes prasa pats vienkāršākais: pateikt, ka tev nav labi, un lūgt palīdzību. Man ir arī vēl kāda pieredze – cilvēkam no mana tuvākā loka bija pašnāvības mēģinājums. Par laimi, viņu izdevās glābt, bet pirms tam mēs, pārējie, nebijām spējuši uztvert brīdinājuma signālus. Tāpēc šāgada “Dod pieci!” tēma man ir ļoti personiska. Es gribu, lai mēs iemācāmies nevis baidīties no šīs sarunas, bet pamanīt, pajautāt, būt līdzās un laikus piesaistīt palīdzību. Dažkārt saruna var būt pirmais solis, kas izglābj dzīvību. Šogad ar “Dod pieci!” ziedojumiem mēs varam palīdzēt, lai cilvēki pēc pašnāvības mēģinājuma un tie, kuri nonākuši ļoti smagā krīzē, laikus saņemtu profesionālu un patiešām iedarbīgu palīdzību,” uzsver labdarības maratona tēmas vēstnese Henrieta Verhoustinska.

Psihiskās veselības grūtības skar ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas veselības profils, 2019. gadā aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja ar psihiskās veselības traucējumiem, kas ir tuvu Eiropas Savienības vidējam rādītājam – 17%. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2024. gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums rāda plašāku emocionālās spriedzes ainu: 53,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējo 30 dienu laikā dažkārt bija izjutuši sasprindzinājumu, stresu vai nomāktību, 8,0% šādas sajūtas bija izjutuši biežāk nekā parasti, bet 0,6% norādīja, ka dzīve viņiem šķitusi gandrīz neciešama. Var secināt, ka kopumā 62,4% aptaujāto bija izjutuši vismaz kādu no šīm emocionālās spriedzes pazīmēm, no kuriem 8,6% bija izvēlējušies kādu no divām smagākajām atbilžu kategorijām. Šādas sajūtas biežāk norādīja sievietes – vismaz kādu no minētajiem simptomiem bija izjutušas 67,8% sieviešu un 56,5% vīriešu.

Vienlaikus pētījumi rāda, ka daļai cilvēku psihiskās veselības grūtības var pāraugt smagā krīzē. Stradiņa universitātes pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā 10,6% pieaugušo norādīja, ka pēdējā mēneša laikā saskārušies ar domām par pašnāvību, paškaitējumu vai ar pašnāvniecisku uzvedību.

SPKC dati liecina, ka no 2020. līdz 2024. gadam pašnāvībā Latvijā ik gadu vidēji nomira 258 cilvēki – 214 vīrieši un 44 sievietes. Svarīgi izcelt, ka tīšs paškaitējums ir Latvijā biežākais ārējās nāves cēlonis, turklāt ap 80% pašnāvības gadījumu ir saistāmi ar depresiju.

Būtiska nozīme pašnāvību prevencijā ir arī savlaicīgai palīdzībai cilvēkiem, kuri nonākuši krīzē un kuru drošību var ietekmēt alkohola vai citu vielu lietošana. SPKC dati liecina, ka 43% pašnāvībā mirušo organismā tika konstatēts alkohols. Šis īpatsvars bija augstāks vīriešu vidū – alkohols konstatēts 46% vīriešu un 23% sieviešu organismā. Savukārt 25–45 gadus veco pašnāvībā mirušo vidū alkohols tika konstatēts vairāk nekā pusei.

Tāpat uzmanība jāpievērš arī bērnu un pusaudžu psihiskajai veselībai. Bērnu aizsardzības centra dati liecina, ka 2026. gada pirmajā pusgadā centra uzticības tālrunis bija saņēmis 254 saziņas gadījumus saistībā ar bērnu paškaitējumu vai pašnāvnieciskām domām – gandrīz tikpat, cik visā 2025. gadā, kad tika reģistrēti 277 šādi gadījumi. Centrs norāda, ka aptuveni katrs septītais ar attiecīgo tematiku saistītais zvans bijis par paškaitējumu vai pašnāvnieciskām domām. Vienlaikus letālie iznākumi vairāk koncentrējas zēnu un jaunu vīriešu vidū, savukārt reģistrēto neletālo paškaitējuma gadījumu skaits pārsvarā pieaug meiteņu vidū.

Pašnāvības nav neizbēgamas – droša saruna, riska atpazīšana un savlaicīga profesionāla palīdzība var glābt dzīvību.  Tāpēc šogad ziedojam, lai pierādījumos balstīta palīdzība laikus nonāktu pie cilvēkiem, kuri piedzīvo smagu krīzi, palīdzētu viņiem saņemt nepieciešamo atbalstu un atrast ceļu uz priekšu.

Tavs ziedojums tiks novirzīts pierādījumos balstītas palīdzības sniegšanai

Saziedotie līdzekļi nonāks labdarības organizācijas Ziedot.lv rīcībā, lai palīdzētu apmaksāt palīdzību cilvēkiem ar īpaši augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta norāda: “Nevienam nevajadzētu palikt vienam brīdī, kad dzīvot šķiet pārāk grūti. Labdarības maratons “Dod pieci!” ir veids, kā cilvēkiem atgādināt, ka viņiem ir dēļ kā dzīvot, un mēs, Latvijas sabiedrība, esam gatavi uzklausīt, saprast un palīdzēt. Ziedojumi palīdzēs nodrošināt profesionālu, pierādījumos balstītu atbalstu, kas cilvēkam krīzes brīdī var kļūt par izšķirošu soli ceļā uz drošību, cerību un dzīvi.”

Pierādījumos balstīta terapija cilvēkiem ar īpaši augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku. Ziedojumi nodrošinās speciālista nozīmētu un konkrētajam cilvēka riska profilam pielāgotu terapiju, tostarp dialektiski biheiviorālo terapiju (DBT), cilvēkiem ar regulāru paškaitējumu un īpaši augstu pašnāvības risku. Šiem cilvēkiem nepieciešama mērķēta profesionāla palīdzība, kas atbilst viņu vajadzībām un kuras efektivitāti šādu grūtību gadījumā apliecina pētījumi.

Atbalsta grupas cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) īstenotajā projektā ziedojumi finansēs SOSA (Survivors of Suicide Attempts (Pašnāvības mēģinājumu izdzīvojušajiem)) psihoizglītojošas savstarpējā atbalsta grupas cilvēkiem, kuri piedzīvojuši pašnāvības mēģinājumu. Grupu kopīgi vadīs klīnicists un cilvēks ar personīgu pašnāvības mēģinājuma pieredzi. Programma paredz astoņu tikšanās reižu ciklu, kurā dalībniekiem tiek nodrošināta droša, atbalstoša vide, psihoizglītojošs saturs un iespēja savstarpēji dalīties pieredzē.

Ja nepieciešama palīdzība

Ja tev ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, nepaliec ar tām viens. Aprunājies ar kādu, kam uzticies, un vērsies pēc profesionālas palīdzības pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka.

Ja tev ir bažas par tuvinieku, draugu vai paziņu, kurš runā par pašnāvību vai paškaitējumu vai kuram ir citas pašnāvības riska pazīmes, uztver teikto nopietni. Uzrunā šo cilvēku, uzklausi viņu bez nosodījuma un palīdziet saņemt profesionālu atbalstu. Saruna var būt pirmais solis, lai novērstu pašnāvību.

Ja pastāv tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai, zvani Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113 un neatstāj cilvēku vienu, kamēr tiek organizēta palīdzība. Ja iespējams, līdz palīdzības saņemšanai samazini pieeju lietām vai vielām, ar kurām cilvēks varētu sev nodarīt pāri.

Kur vērsties pēc palīdzības: 

• Vienotais bezmaksas psihoemocionālā atbalsta tālrunis – 116123, pieejams visu diennakti; 
• Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts tālrunis – 67222922 vai 27722292; 
• Neatliekamā medicīniskā palīdzība – 113, ja pastāv tūlītējs apdraudējums dzīvībai; 
• Krīzes atbalsta čats – pieejams www.skalbes.lv, klikšķinot uz čata ikonas mājaslapas labajā apakšējā stūrī. Čata darba laiks: katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00; 
• Ģimenes ārsts vai psihiatrs – lai saņemtu profesionālu izvērtējumu un nepieciešamo palīdzību.