Tulkotājs
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir viena no 26 ārstniecības iestādēm, kas piedalījusies Latvijas Nieru slimnieku reģistra pilotprojektā. Tā mērķis ir, apkopojot un analizējot pacientu ārstēšanas datus, uzlabot nieru aizstājterapijas pacientu aprūpes kvalitāti un vienlaikus veicināt efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu.
Latvijas Nieru slimnieku reģistra pilotprojektu īstenojuši Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģijas speciālisti. Tajā piedalījās 26 no 33 Latvijas nieru aizstājterapijas centriem jeb 79%, un reģistrā apkopoti dati par 1216 pacientiem. Reģistrā iekļauti arī predialīzes pacienti, un tajā paredzēta pacientu iesaiste, apkopojot viņu ziņoto pieredzi un ārstēšanas rezultātus.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Hemodialīzes nodaļas vadītāja, nefroloģe Dr. Anete Granovska norāda, ka slimnīcas hemodialīzes pacienti piedalījās pilotprojektā un datu ievade reģistrā tiek turpināta arī pēc projekta noslēguma.
“Reģistrs ļauj daudz pilnvērtīgāk izvērtēt ārstēšanas kvalitāti – redzēt, kas strādā efektīvi, ko nepieciešams mainīt un kā pieejamos resursus izmantot pēc iespējas mērķtiecīgāk. Ļoti būtiska ir arī ārstniecības centru un speciālistu iesaiste, jo tikai tā iespējams iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par situāciju valstī kopumā,” uzsver A. Granovska.
Reģistra dati var palīdzēt arī savlaicīgāk izvērtēt katram pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku, tostarp iespēju veikt nieru transplantāciju, kas piemērotos gadījumos ilgtermiņā ir gan pacientam labvēlīgāks, gan izmaksu ziņā efektīvāks nieru aizstājterapijas veids.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis uzsver, ka šāda pieeja kļūs arvien nozīmīgāka, jo, pieaugot pacientu dzīvildzei un ņemot vērā nieru slimību izplatību, nepieciešamība pēc nieru aizstājterapijas nākotnē var palielināties.
“Pieaugot pacientu skaitam, arvien būtiskāk būs nodrošināt, lai ārstēšana būtu maksimāli efektīva gan no izmaksu viedokļa, gan, pats svarīgākais, pacienta interesēs. Reģistrs ļauj lēmumus balstīt datos – izvērtēt ārstēšanas rezultātus, identificēt nepieciešamos uzlabojumus un precīzāk noteikt pacientam piemērotāko ārstēšanu,” norāda J. Lācis.
Viens no reģistra mērķiem ir ne tikai ārstēšanas kvalitātes uzlabošana, bet arī veselības aprūpes resursu plānošana un ārstēšanas izmaksu efektivitātes izvērtēšana. Iegūtie dati nākotnē var kalpot arī par pamatu priekšlikumiem veselības politikas pilnveidošanai nefroloģijas jomā.
