Tulkotājs
Ventspils–Rīga 1,5 stundās — vai tas ir iespējams?
Vēlētos jautāt par Ventspils ilgtermiņa transporta attīstību un savienojumu ar Rīgu.
Vai Ventspils valstspilsētas pašvaldība kopā ar Satiksmes ministriju un citiem partneriem ir apsvērusi iespēju nākotnē atjaunot regulāru pasažieru vilcienu satiksmi starp Ventspili un Rīgu? Un vai ilgtermiņā būtu vērts izvērtēt arī ambiciozāku projektu — ātru vai ātrgaitas dzelzceļa savienojumu Ventspils–Rīga?
Manuprāt, šādu projektu būtu vērts skatīt ne tikai kā transporta jautājumu, bet arī kā ilgtermiņa ieguldījumu Ventspils ekonomiskajā un demogrāfiskajā attīstībā.
Ja brauciena laiku starp Ventspili un Rīgu izdotos samazināt, piemēram, līdz aptuveni 1,5–2 stundām, Ventspils kļūtu ievērojami pieejamāka galvaspilsētai.
Tas varētu dot pilsētai vairākus būtiskus ieguvumus.
Cilvēkiem būtu daudz reālāk dzīvot Ventspilī, bet strādāt Rīgā, īpaši hibrīddarba režīmā. Jauniešiem būtu vieglāk studēt Rīgā, nezaudējot saikni ar Ventspili.
Vienlaikus Ventspils uzņēmumiem kļūtu pieejams lielāks darbaspēka, klientu un sadarbības partneru tirgus. Labāka sasniedzamība varētu palīdzēt piesaistīt pilsētai arī jaunus uzņēmumus un investīcijas.
Būtisks ieguvums būtu arī tūrismam. Rīgas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem būtu daudz ērtāk nokļūt Ventspilī bez automašīnas. Ja no Rīgas centra līdz Ventspilij varētu nokļūt aptuveni divās stundās, pilsēta kļūtu daudz pievilcīgāka arī īsiem vienas vai divu dienu ceļojumiem.
Ilgtermiņā labs savienojums ar Rīgu varētu padarīt Ventspili pievilcīgāku arī dzīvošanai. Cilvēks varētu izvēlēties mierīgāku un kompaktāku pilsētu pie jūras, vienlaikus nezaudējot ērtu piekļuvi darbam, studijām un pakalpojumiem Rīgā.
Tāpēc būtu interesanti uzzināt, vai pašvaldība būtu gatava iniciēt vismaz priekšizpēti par šāda savienojuma tehniskajām iespējām un ekonomisko pamatojumu.
Priekšizpētē varētu salīdzināt vairākus scenārijus:
1. pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošanu, izmantojot esošo infrastruktūru;
2. esošās infrastruktūras modernizāciju, lai būtiski samazinātu brauciena laiku;
3. atsevišķu dzelzceļa posmu pārbūvi lielākam ātrumam;
4. ilgtermiņā — jauna ātrgaitas savienojuma vai atsevišķu jaunu posmu izbūvi.
Svarīgs ir arī finansējuma jautājums. Vai šāda mēroga projekta izpētei un realizācijai teorētiski būtu iespējams piesaistīt Eiropas Savienības transporta un kohēzijas fondu līdzekļus, valsts finansējumu, Ventspils ostas vai ar ostu saistīto uzņēmumu līdzdalību, kā arī izvērtēt publiskās un privātās partnerības iespējas?
Manuprāt, projekta ekonomisko efektu nevajadzētu vērtēt tikai pēc vilciena biļešu ieņēmumiem.
Būtu svarīgi aprēķināt arī plašāku ietekmi uz Ventspili — potenciālo jaunu iedzīvotāju piesaisti, tūristu skaita pieaugumu, nekustamā īpašuma tirgu, uzņēmējdarbību, investīcijas un nodokļu ieņēmumus.
Tādēļ vēlētos pašvaldībai uzdot piecus konkrētus jautājumus:
1. Vai pašvaldības vai valsts līmenī pašlaik tiek apsvērta pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana maršrutā Ventspils–Rīga?
2. Vai ir veikti aprēķini, cik ilgs varētu būt brauciens Ventspils–Rīga pēc esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas?
3. Vai pašvaldība būtu gatava rosināt priekšizpēti par ātra dzelzceļa savienojuma Ventspils–Rīga tehniskajām iespējām, izmaksām un ekonomisko ietekmi uz pilsētu?
4. Kādus ES fondus, valsts finansējuma programmas vai citus finansējuma avotus teorētiski varētu izmantot šāda projekta izpētei un realizācijai?
5. Vai Ventspils ilgtermiņa attīstības stratēģijā ātrs sabiedriskā transporta savienojums ar Rīgu tiek vērtēts kā viens no iespējamiem instrumentiem jaunu iedzīvotāju, tūristu, uzņēmumu un investīciju piesaistei?
Ventspils ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir gan priekšrocība, gan izaicinājums. Attālumu līdz Rīgai mainīt nevar, taču var mainīt laiku, kas nepieciešams šī attāluma veikšanai.
Ja nākotnē Ventspili un Rīgu savienotu ātrs, regulārs un ērts sabiedriskais transports, tas, manuprāt, varētu būt viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Ventspils konkurētspējā.
Būtu ļoti interesanti uzzināt pašvaldības redzējumu — vai šāda ideja ir apsvērta un vai būtu iespējams spert vismaz pirmo soli, veicot tās tehnisko un ekonomisko priekšizpēti?
Uzdod jebkurus jautājumus saistītus ar dzīvi Ventspilī un mēs noteikti radīsim iespēju atbildēt. Jūsu uzdotais jautājums portāla būs redzams, tiklīdz atbildīgā institūcija sniegs atbildi.
Necenzēti, rupji vai apmelojoši jautājumi netiek publicēti un atbildes uz tiem netiks sagatavotas, tāpat arī necenzēti, aizskaroši vai neatbilstoši komentāri netiks publicēti un tiks dzēsti.
Atbilde: Ventspils valstspilsētas pašvaldība 26. augusts
Atbild Ekonomikas un iepirkumu nodaļa:
Paldies par jautājumiem par Ventspils savienojuma ar Rīgu attīstību!
1. Vai tiek apsvērta pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana?
Pasažieru vilcieni maršrutā Rīga–Ventspils jau ir kursējuši. Satiksme tika atjaunota 2008. gadā, tomēr, samazinoties pasažieru skaitam un valsts finansējumam sabiedriskajam transportam, vilcienu kustība pakāpeniski tika ierobežota un no 2010. gada 15. februāra pārtraukta.
Pašlaik regulāru pasažieru vilcienu satiksmes šajā maršrutā nav. Starppilsētu savienojumu nodrošina autobusu pārvadājumi.
Lēmums par pasažieru vilcienu maršruta atjaunošanu nav vienīgi pašvaldības kompetencē. Reģionālo sabiedrisko transportu plāno Autotransporta direkcija, attiecīgus lēmumus pieņem Sabiedriskā transporta padome, savukārt par dzelzceļa infrastruktūru atbild tās pārvaldītājs – VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem ir rosinājusi izveidot izvērtēt pasžieru vilciena maršruta atjaunošanu.
2. Kāds varētu būt brauciena ilgums?
Iepriekš pasažieru vilciens attālumu starp Rīgu un Ventspili veica aptuveni 2 stundās un 40–45 minūtēs. Līdzīgu brauciena ilgumu pašlaik nodrošina arī ātrākie autobusu reisi, tādēļ vilcienu kustības atjaunošana, būtiski nemodernizējot infrastruktūru, pati par sevi vēl nenozīmētu ievērojamu laika ietaupījumu.
Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš” līgumā par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību 2025.–2029. gadā iecirknī Ventspils–Tukums II pasažieru vilcieniem norādītais vidējais pieļaujamais ātrums ir 90 km/h. Tādēļ brauciena laiks līdz aptuveni 1,5 stundām nebūtu sasniedzams, vienkārši atsākot reisus esošajā infrastruktūrā. Šādam mērķim būtu vajadzīga būtiska infrastruktūras pārbūve, ātruma ierobežojumu novēršana un, iespējams, atsevišķu trases posmu pārplānošana.
Precīzu sasniedzamo brauciena ilgumu un nepieciešamo ieguldījumu apmēru iespējams noteikt tikai pēc konkrētas tehniskās priekšizpētes.
3. Vai pašvaldība varētu rosināt priekšizpēti?
Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un pasažieru pārvadājumu plānošana ir valsts kompetence. Šāda mēroga tehniskās un ekonomiskās priekšizpētes nepieciešamība un organizēšana ir Satiksmes ministrijas sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, Autotransporta direkciju un citām atbildīgajām institūcijām uzdevums.
Ja valsts līmenī tiktu rosināta šāda priekšizpēte, Ventspils pašvaldība labprāt tajā iesaistītos, sniedzot informāciju par pilsētas attīstības prioritātēm, iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām, uzņēmējdarbības un tūrisma interesēm, kā arī iespējamajiem ieguvumiem Ventspils un Ziemeļkurzemes attīstībai.
4. Kādi finansējuma avoti būtu iespējami?
Ņemot vērā, ka šis ir citu iestāžu kompetences jautājums, par finansējuma iespējamiem avotiem nevaram atbildēt.
5. Vai šāds savienojums atbilst Ventspils attīstības interesēm?
Ātrāka, ērtāka un regulāra satiksme ar Rīgu var stiprināt Ventspils konkurētspēju, uzlabot darbavietu un izglītības sasniedzamību, veicināt tūrismu un palielināt pilsētas pievilcību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tomēr konkrēta risinājuma izvēlei ir nepieciešams pamatots pieprasījuma, tehnisko iespēju, izmaksu un sabiedrības ieguvumu izvērtējums.
Tādēļ jautājums par labāku Ventspils savienojumu ar Rīgu ir risināms tikai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Autotransporta direkciju, VAS “Latvijas dzelzceļš” un citiem iesaistītajiem partneriem, vienlaikus vērtējot gan dzelzceļa attīstības iespējas, gan esošo autobusu savienojumu pilnveidošanu.