Tulkotājs
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 7. oktobra sēdē neatbalstīja steidzamības piešķiršanu Satiksmes ministrijas izstrādātajam likumprojektam „Grozījumi Ostu likumā”. Tas nozīmē, ka 14. Saeima vairs nepaspēs pabeigt ostu reformu, un Ventspils valstspilsētas pašvaldība arī turpmāk netiks pielaista pie lēmumiem par Ventspils brīvostu. Pēc nepilniem diviem mēnešiem apritēs septiņi gadi, kopš pašvaldības pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības.
Šorīt preses konferencē Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš uzsvēra, ka Saeimas komisijas deputātu vairākuma lēmums ir pārsteidzošs, jo ostu reformas pabeigšanu kā pirmo no 14. Saeimas nepabeigtajiem darbiem pēc vēlēšanām minēja arī Valsts prezidents.
“Ir diezgan pārsteidzoši, ka deputātu vairākums tomēr neatbalstīja šī likumprojekta virzību. Uz to, ka tas būtu jāpieņem, pēc vēlēšanām norādīja arī Valsts prezidents. Viņš minēja, ka 14. Saeimai vēl jāizdara vairāki nepabeigti darbi, un kā pirmo nosauca tieši ostu reformas pabeigšanu,” min J.Vītoliņš.
Ko paredzēja noraidītais likumprojekts
Likumprojekts bija sabalansēts kompromiss starp valsti un pašvaldību. Tā galvenie nosacījumi:
- Padome „3+3”. Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldītu padome ar trīs valsts pārstāvjiem (no Satiksmes, Ekonomikas, kā arī Finanšu ministrijas) un trīs pašvaldības pārstāvjiem.
- Lēmumi tikai vienojoties. Sēdē jāpiedalās vismaz pieciem no sešiem padomes locekļiem, lēmumam vajag četras balsis. Ne valsts, ne pašvaldība nevarētu otru pārbalsot.
- Divas ostas zonas. Pamatdarbības zona kravu pārkraušanai un industriālā zona ražošanas attīstībai, katrai ar savu zemes funkciju.
- Zeme investoriem. Industriālajā zonā investori varētu iegādāties zemi īpašumā.
- Pašvaldības projekti. Pašvaldība varētu atgūt valdījumu pār savu zemi industriālajā zonā, brīdinot sešus mēnešus iepriekš (ēkas un zemes apvienošanai — trīs mēnešus).
- Skaidrs statuss. Ostas pārvalde kļūtu par atvasinātu publisku personu, beidzot ceturto gadu ilgušo pārejas režīmu.
„Daudzi Rietumu investori ir ģimenes uzņēmumi, kuri domā nevis desmitgadēs, bet simtgadēs. Ir tādi, kas atsakās izskatīt investīcijas, ja nav iespējams iegādāties zemi īpašumā,” skaidroja Jānis Vītoliņš.
Pašlaik pašvaldībai ir divi aktīvi projekti industriālo ēku būvniecībai, kurus atbalstījusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Pie Ventspils domes vērsušies arī vairāki uzņēmēji, kuri vēlas iegādāties zemi zem sev piederošajām ēkām. Likumprojekts šīs problēmas atrisinātu.
„Lielākais brāķis” — pašreizējais regulējums
Saeimas komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pašreizējo ostu regulējumu nosauca par traipu 14. Saeimai. Spēkā esošais regulējums balstās uz pārejas noteikumiem, kas paredz kapitālsabiedrību veidošanu.
Savukārt J.Vītoliņš skaidro, ka „pašreizējais regulējums ir juridiski ļoti nekorekts. Rīgas brīvosta tā arī neizveidoja kapitālsabiedrību. Ventspilī izveidotā kapitālsabiedrība „Ventas osta” praktisku darbību neuzsāka un jau ir likvidēta. Tā ir realitāte.”
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks komisijā atzina, ka reforma „gadiem karājusies gaisā”: termiņi ir pagājuši, bet normas palikušas, un ostas zaudē konkurētspēju.
Liepājas iebildumi pret likumu, kas Liepāju neskar
Pret likumprojekta virzību iebilda deputāte, liepājniece Linda Matisone. Viņa atsaucās uz konsultācijām ar Liepājas ostu. Deputāts Jānis Patmalnieks pauda izbrīnu, jo grozījumi nekādi neskar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldību.
Sekas: viss jāsāk no jauna
Lai nākamā Saeima varētu likumprojektu pārņemt, tam vismaz pirmajā lasījumā bija jāgūst atbalsts. Bez šī atbalsta 15. Saeimai un jaunajai valdībai process būs jāsāk no nulles. Tas nozīmē:
- Vēl vismaz viens zaudēts gads jaunam likumprojektam, saskaņošanai un lasījumiem.
- Ostas paliek juridiskā nenoteiktībā, kas atbaida ilgtermiņa investorus.
- Ventspils iedzīvotāju intereses ostā joprojām nepārstāv neviens, kuru viņi ievēlējuši.
- Pašvaldības investīciju projekti industriālajā zonā paliek atkarīgi no valsts ieceltas pārvaldes labvēlības.
„Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs septiņi gadi, kopš pašvaldība nav pārstāvēta ostas pārvaldībā. Manuprāt, tas nav pareizi. Esmu pārliecināts, ka to var izdarīt, bet esošā Saeima to juridiski vairs nepaspēs. Skatīsimies, kā likumprojekts virzīsies tālāk, un par to informēsim ventspilniekus,” noteica J.Vītoliņš.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība turpinās darbu, lai pašvaldība atgrieztos ostas pārvaldībā, un aicina 15. Saeimu ostu reformu atzīt par vienu no pirmajām prioritātēm.
PREZENTĀCIJA: Ventspils brīvosta skaitļos un datos
VIDEO: Saeima izbrāķē ostu reformu: Ventspils septīto gadu paliek bez balss savā ostā
