Tulkotājs
Ceturtdien, 27. novembrī, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome pieņēma lēmumu noraidīt bijušā domes deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegumu par zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar 2017.- 2021. gada sasaukuma domes faktisko rīcību, neiekļaujot minēto deputātu visu viņa izvēlēto komisiju un padomju sastāvā.
Ģirts Valdis Kristovskis savā iesniegumā prasa domei atlīdzināt no pašvaldības budžeta viņa negūto peļņu vismaz 40 000 EUR apmērā un nodarīto kaitējumu sakarā ar viņa neievēlēšanu Ekonomikas un budžeta komisijas, Pilsētas attīstības komisijas un Mārketinga padomes sastāvā 2017. gadā.
Izvērtējot iesniegumu atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam, dome nesaskata tiesisko pamatu Ģirta Valda Kristovska iesniegumā minētā prasījuma apmierināšanai, jo nekonstatē cēlonisko sakaru starp domes rīcību un iesniedzēja minēto kaitējumu un zaudējumiem, kas bija balstīti vispārīgos subjektīvos pieņēmumos par iespējamu notikumu attīstības gaitu. Turklāt, iesniegumā viņš arī nav norādījis, kā tieši izpaudies nodarītais brīvības, goda un cieņas aizskārums netiekot ievēlētam atsevišķu komisiju un padomes sastāvā, kā arī nav pamatots prasītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs.
Atgādinām, ka iepriekšējās domes sasaukuma deputāti – Dace Korna, Ģirts Valdis Kristovskis Aivis Landmanis un Ivars Landmanis – 2018.gadā ierosināja tiesvedību pret Ventspils pilsētas domi (toreizējais Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes nosaukums) par pieteicēju tiesībām būt proporcionāli pārstāvētiem visās pašvaldības komisijās, padomēs un darba grupās. Administratīvās apgabaltiesa 2025.gada 12.februārī pasludināja spriedumu šajā lietā, ar kuru tiesa lēma daļēji apmierināt deputātu pieteikumu.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome ar kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 12.februāra spriedumu vērsās Latvijas Republikas Senātā, uzskatot, ka minētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums nebija pietiekami pamatots, jo tas nesaturēja konkrētas norādes par normatīvajiem aktiem, kurus iepriekšējā sasaukuma dome būtu pārkāpusi. Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lai gan kopš tiesvedības uzsākšanas 2018.gadā ir notikusi būtiska gan faktisko, gan tiesisko apstākļu maiņa (mainījies gan domes deputātu sastāvs, gan komisiju skaits un sastāvs, gan normatīvais regulējums), tiesvedības gaitā tiesa sniedza savu vērtējumu par notikumiem 2017. un 2018.gadā. Jāuzsver, ka attiecībā uz šā brīža domes darbu tiesa nekādus uzdevumus nav noteikusi un Senāts atzinis, ka tiesa nevar noteikt kādu konkrētu obligāti ievērojamu rīcības modeli attiecībā uz komisiju veidošanu, jo katrs pašvaldības domes sasaukums var izvēlēties, kādu domes darbības sistēmu veidot.
Jāatzīmē, ka līdz šim jau astoņus gadus notikušajā tiesvedībā, pieteicēju prasība divās tiesu instancēs tika noraidīta kā nepamatota. Šoreiz Administratīvā apgabaltiesa savā 2025.gada 12.februāra spriedumā lēma daļēji apmierināt minēto četru deputātu pieteikumu, jo saskatīja atsevišķas epizodes pagātnē, kur pieteicēju deputātu tiesības, tiesas ieskatā, ir tikušas ierobežotas. Tomēr vienlaikus, pretēji pieteicēju viedoklim, Administratīvā apgabaltiesa arī atzina, ka deputātu proporcionālā pārstāvība visās domes izveidotajās komisijās, padomēs un darba grupās, kā arī izpildvaras veidotajās pārvaldes vienībās nav nepieciešama, jo tas, kuru personu konkrētā amatā ieceļ pašvaldības dome ir politiskā procesa rezultāts, ko nosaka deputātu vairākuma griba.
