Tulkotājs
Janvāris visā pasaulē tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un šajā laikā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošie valsts ginekoloģijas speciālisti sadarbībā ar RAKUS Mācību centru rīko izglītojošus pasākumus ārstniecības personām. Viens no šādiem pasākumiem – “Vai esam gatavi izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā?” – piektdien, 30. janvārī, norisinājās arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, pulcējot reģiona ģimenes ārstus, ginekologus, citu specialitāšu ārstus, vecmātes un māsas.
Pasākumu moderēja profesore Dace Rezeberga – Veselības ministrijas galvenā speciāliste, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja un docētāja, kā arī Rīgas Dzemdību nama Ārstniecības departamenta galvenā ārste. Ar prezentāciju par saslimstību ar dzemdes kakla vēzi Ventspilī un novadā, salīdzinot ar rādītājiem valstī, pasākumu atklāja Ventspils slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs, ginekologs, dzemdību speciālists Dr. Sergejs Tarasovs.
Prof. Dace Rezeberga klātesošos iepazīstināja ar dzemdes kakla vēža izskaušanu kā nozīmīgu globālu un Latvijas sabiedrības veselības mērķi, akcentējot profilakses iespējas un jaunākās inovācijas. Izmainītu dzemdes kakla skrīninga rezultātu gadījumā īpaši svarīga ir precīza un savlaicīga rīcība – par pareizu rīcības algoritmu teorētiski un, analizējot klīniskos gadījumus, stāstīja Dr. Kristīne Pčolkina (RAKUS Ambulatorās daļas kolposkopijas speciāliste, Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja, RSU docētāja) un prof. Dace Rezeberga.
Par dzemdes kakla vēža situāciju Latvijā no epidemioloģijas skatpunkta, teorētiskajiem aspektiem un praktiskiem piemēriem vērtīgu ieskatu sniedza Dr. Līga Puksta-Gulbe (RAKUS Onkoginekoloģijas nodaļas ārste, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja). Pasākuma noslēgumā ārstniecības personas ar industrijas ziņojumu iepazīstināja MSD Latvia pārstāve.
“Dzemdes kakla vēzis ir slimība, kurai mēs zinām izraisītājfaktoru, tas ir papilomas vīruss un mums rokās ir instrumenti, lai šo slimību izskaustu – tā ir vakcinācija un dzemdes kakla vēža skrīnings,” akcentēja Rezeberga. Tomēr Latvijā vakcinācijas aptvere joprojām ir nepietiekamā līmenī – Ventspils pilsētā un Ventspils novadā tā ir viena no zemākajām valstī, sasniedzot vien nedaudz virs 30 % tieši meiteņu vidū, zēnu vidū vakcinācijas aptvere ir krietni zemāka.
“Vakcinācijas mērķa grupa ir pusaudži – meitenes un zēni no 12 gadu vecuma –, un valsts ir paplašinājusi iespēju to saņemt līdz 25 gadu vecumam. Dabīgā imunitāte neveidojas, un svarīgi ir vakcinēties gan puišiem, gan meitenēm,” uzsvēra profesore.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pateicas RAKUS pārstāvjiem, vadošajiem speciālistiem un RAKUS Mācību centram par dalīšanos zināšanās un pieredzē. Dr. Sergejs Tarasovs pauda cerību, ka šāda veida pasākumi un informācija palīdzēs uzlabot situāciju gan vakcinācijas, gan skrīninga jomā. Tas savukārt veicinātu dzemdes kakla vēža saslimstības mazināšanos vai arī ļautu slimību laikus atklāt un uzsākt ārstēšanu.
