Dežūrgrupu lielums

Kapēc tad man ir jamaksā nodokļi , ja nesaņemu pretī kvalitatīvu pakalpojumu … lai deputātiem algas samaksātu ?

Kas notiek ar jaunajiem vecākiem? Kurp mēs dodamies šajā pasaulē, audzinot nākamo paaudzi? Šķiet, ka visiem viss pienākas. Bērni tiek radīti bērnudārziem, vēlāk – skolām. Bet ko mēs viņiem patiesībā iemācām, ja katrā stūrī redzams vien “viss ir slikti”?

Daļa no mātēm nestrādā, taču vasarā bērni tāpat netiek aizvesti ne uz laukumu, ne pie jūras, ne uz parku – viņi tiek bez pārtraukuma vesti uz bērnudārzu. No rīta piecelti, lai aizvestu, vakarā savākti, lai ieliktu gulēt. Un tā uz riņķi.
Ja tajā konkrētajā grupiņā, par kuru cepiens ir pieteikti 38 bērni, vai direktorei pie 20. bērna būtu jānovelk svītra un pārējiem jāsaka – “piedodiet, palieciet aiz vārtiem”? Vai tas būtu godīgi? Vai nebūtu nākošā tēma portālam?

Kurp mēs ejam? Mamma dekrētā saka: “Ko es ar viņiem darīšu?” Bet cita – “Man viņi ir trīs.” Un? Kam tad tie trīs bērni ir domāti? Vēlāk būs vainīga skola – stundas sākas par agru vai beidzas par vēlu. “Kur viņu likt?” – jautās vecāki. Un, kad bērns paaugsies, viņš atradīs “draugu” datoru, un pazudīs no ģimenes dzīves, jo ne mātei, ne tēvam nebija laika – sarunām, uzmanībai, kopīgām spēlēm.
Un tad mēs brīnīsimies par atbildības trūkumu sabiedrībā. Bet viss sākas ģimenē. Šis nav pārmetums vientuļajiem vecākiem, kas cīnās un dara visu iespējamo savu bērnu labā, un ne arī tiem, kuriem objektīvi nav brīvdienu vasarā. Runa ir par attieksmi – par tiem, kas skaļi pieprasa: “Man pienākas! Man ir tiesības!” – aizmirstot, ka līdzās tiesībām ir arī pienākumi.

Ne dome ne pārvalde īsti nav pie vainas. Tur ir jāprasa arī līdzatbildība no bērnu vecākiem, ne visiem ir nepieciešams bērnu vest, ne jau visi strādā, bet grib atpūsties un līdz ar to vajadzība kaut kur atstāt. Aukles pakalpojumi uz dienu ir dārgāki nekā diena bērnu dārzā.

Paldies Jums visiem par interesi un rūpēm par mūsu pirmsskolas izglītības iestādes ikdienas organizāciju vasaras periodā. Novērtēju Jūsu sapratni par šo jautājumu nopietnību un sarežģītību.

Vēlos uzsvērt, ka Izglītības pārvalde ir mans darba devējs, kurš deleģējis man kā vadītājai pieņemt atbildīgus lēmumus, rūpējoties par visu bērnu drošību un labklājību iestādē. Šos pienākumus es ikdienā arī veicu ar pilnu atbildību.

Attiecībā uz izteikumiem par aicinājumu “kāpēc visu laiku lūdz bērnus nevest?” vēlos precizēt, ka nekad nav bijusi izteikta šāda prasība. Tā ir bijusi tikai vēlme un aicinājums, ja iespējams, piešķirt papildus brīvdienas, lai samazinātu bērnu skaitu grupās ikdienā, kas bērniem vasaras laikā ir būtiski labvēlīgi.

Sākotnēji plānojām grupu apvienošanu tā, lai bērni varētu visas vasaras garumā uzturēties vienā vietā, nemainot telpas, vienlaikus nodrošinot pietiekamu pieaugušo skaitu, lai varētu dalīt bērnus apakšgrupās un organizēt dažādas aktivitātes. Tāpat tika rūpīgi plānoti darbinieku atvaļinājumi, lai katrā grupā vienmēr būtu pieejams kāds no ierastā personāla.

Ņemot vērā saņemtās pretenzijas, esam sākuši pārskatīt dežūrgrupiņu darba organizāciju, veidojot papildus grupas un pārkārtojot bērnu sarakstus. Lūgums sekot līdzi aktuālajām izmaiņām.

Aicinu visus vecākus uz ciešāku sadarbību — jebkādus jautājumus, kas Jūs uztrauc (sākot ar stāvvietu pieejamību un beidzot ar gultiņu vai matracīšu nodrošināšanu), risināt kopīgi, atklāti un bez anonimitātes. Tikai tā varam kopīgi veidot uzticamu un uz vērtībām balstītu bērnudārza vidi.

Labdien!
Lai sniegtu atbalstu tiem vecākiem bērnu uzraudzībai vasaras mēnešos, kuriem tas visvairāk nepieciešams, pašvaldība pirmsskolas izglītības iestādēs iespēju robežās organizē dežūrgrupas. Kā liecina pieredze, dežūrgrupiņas vasaras periodā tiek apmeklētas periodiski, līdz ar to bērnu skaits grupiņā pa dienām var atšķirties. Jāņem vērā, ka mācību process vasaras periodā ir elastīgs – bērni pēc iespējas vairāk laika pavada svaigā gaisā. Pirmsskolas izglītības iestādē “Varavīksne” tiek praktizēts, ka labvēlīgos laikapstākļos bērni dažreiz gan ietur maltītes, gan atpūšas pusdienu pārtraukumā uz matracīšiem bērnudārza teritorijā. Kā novērots, bērni labprāt pavada laiku āra aktivitātēs, kas ir atšķirīgas no ikdienas mācību procesa. Bērnus dežūrgrupiņās pieskatīs audzinātājas, auklītes un palīgs Skolēnu vasaras nodarbinātības programmas ietvaros. Vasarā pedagogiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums divu mēnešu garumā, kā arī izglītības iestādēs tiek veikti nepieciešamie remontdarbi. Turklāt dežūrgrupiņās var atrasties dažāda vecuma bērni, ko pieskatīs iespējams citas un nevis ierastās skolotājas un auklītes. Tādēļ vecākiem ir jārēķinās, ka mācību process dežūrgrupiņās būs atšķirīgs no ikdienas mācību procesa. Tomēr vecākiem nav pamata satraukties par bērnu drošību un labklājību. Šobrīd ir apzināti bērni, kuri apmeklēs dežūrgrupiņas, un iestādēs noris dežūrgrupiņu darba organizācijas procesa plānošana.
Vasara tradicionāli ir tas laiks, kad vecāki dodas atvaļinājumā. Ir patīkami redzēt, ka vecāki savas brīvdienas vai atvaļinājumu velta laika pavadīšanai kopā ar bērniem, sniedzot arī viņiem iespēju atpūsties no ikdienas pienākumiem.

Katru gadu prognozēs ir vairāk nekā realitātē.
Un tomēr nav tik slikti. Manējais pagājušogad arī bija dežūrdārziņā – bija noguris, jā, bet priecīgs, ka iepazina jaunus draugus. Tie lielāki bērni apzinīgi palīdzēja mazākajiem. Un audzinātājas bija atsaucīgas.
Protams, būtu ideāli, ja viss būtu mierīgs, ar plašumiem un katram savu skapīti… bet reāli – esmu pateicīga, ka vispār ir vieta, kur bērnu atstāt, nevis jālauza galva, ko darīt, ja nav atvaļinājums.

Ja ir iespēja kādu dienu dot brīvu – lieliski! To taču izmanto pie katras iespējas. Bet, ja nav – tad uzticos, ka bērns būs pieskatīts. Drošība un labklājība sākas arī ar mūsu mieru kā vecākiem.

Turamies, mammas!

Vienu vārdu sakot- bardaks!

Sajūta, ka direktore nepieņem lēmumus, bet iespaidojas no pārvaldes.

Direktors ir tas, kas pieņem lēmumu, cik bērniem būt, un būt tik cik gultu skaits, un tik daudz pieņemt, cik spēj nodrošināt bērnu DROŠĪBU uz visiem 110%!!!!!!

Tas ir pilnīgs absurds.
Kā tā vispār var būt?
Un kāpēc visu laiku lūdz bērnus nevest?
Cik likumīgi ir likt gulēt bērniem uz madračiem?