Jauni veikali

Skumīgi, ka cilvēki nemācās, un tāpēc izplata te dezinformāciju!
Kā veikala tīkla īpašniekam jau pārdotai zemei var vēl uzlikt “pārdošanas procentus”? Lūdzu izskaidrojiet!
Un kādus “citus papildus nodokļus” var pašvaldība uzlikt tirdzniecības tīklam?

Liels paldies par apkopoto info! Sākmotnēji tā nedomāju – bet tas pozitīvi pārsteidza.
Jo:
Tirdzniecības tīkliem 2023.gadā atvērtam veikalam tiešām apzīmējums “nesen” ir atbilstoši !!!
Tirdzniecībai jāiziet vismaz viena gada cikls, lai varētu veikt korektu darbības izvērtējumu.
Ja mums viens brends ir ienācis 2020.g., otrs 2021.g., bet trešais 2023.g. – tad šodienas ekonomiskajā situācijā tas ir izcils rezultāts! Kāpēc?
Jo, piemēram, Ksenukai pērn jau aizvēra ciet vairākus veikalus, Lidl tikko pārdeva Rīgā jaunuzcelto un atvērto veikalu- bija visās ziņās.
Gan jau varētu atrast vēl piemērus, bet galvenais jau ir signāls – pat lielajiem starptautiskajiem tīkliem jāsašaurinās!
Ja jau ir izvēlēta koncentrēšanās stratēģija uz mazāk, bet pelnošiem pārdošanas punktiem, neviens jaunus veikalus neatvērs. Nogaidīšana vismaz ir 2-5 gadi.
Atliek tikai pašiem kļūt par komersantiem, tirgot un uzņemties risku.

Atbild Ventspils domes administrācijas Ekonomikas un iepirkumu nodaļa:

Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un ekonomisko izaicinājumu laiku, Ventspils joprojām ir nozīmīgs industriālais centrs, kur uzņēmēji saredz ilgtermiņa attīstības iespējas. 2023. un 2024. gadā pilsētā tika īstenoti vairāki būtiski investīciju projekti, kas apliecina vietējās uzņēmējdarbības izaugsmi un investoru interesi.

Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir SIA “Bio-Venta” attīstības iniciatīva, kas tiek īstenota ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. Projekts “Rapšu sēklu pārstrāde ražošanas ciklā ar augstu pievienoto vērtību” paredz rapšu eļļas spiešanas otras līnijas uzstādīšanu, kas dubultos uzņēmuma pārstrādes jaudu no 100 000 tonnām gadā līdz 200 000 tonnām gadā. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 7,2 miljonus eiro, un tā realizācija būtiski stiprinās vietējo rapšu audzētāju un lauksaimniecības nozari, radot arī 15 jaunas darba vietas.

Bucher Municipal, kas ražo komunālo tehniku, ieguldīja vairāk nekā 6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, papildinot esošās ražošanas jaudas un uzstādot jaunu lāzeriekārtu. Tikmēr Forpet Baltic ir uzsācis darbu plastmasas produkcijas ražotnē, sākotnēji investējot 16 miljonus eiro.

Ventspils rūpniecības sektorā aktīvi attīstās arī Froli Baltic, kas atklāj jaunu poliuretāna ražošanas līniju, un Malmar Sheet Metal, kas ir ieguldījis 300 tūkst. eiro saules paneļu parkā, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Ne mazāk svarīgs ir PurpleGreen Energy projekts par ko ir parakstīts saprašanās memorands – zaļā amonjaka rūpnīca, kas varētu piesaistīt investīcijas līdz pat 1,3 miljardiem eiro un būtiski veicināt Latvijā ražotas atjaunīgās enerģijas eksportu.

Šie ir tikai daži piemēri no uzņēmumiem, kas neskatoties uz izaicinošajiem laikiem, turpina attīstīties un veidot jaunas darba vietas Ventspilī.

Un cik ir uzrakstījuši uz Depo pa tiešo?
Sen jau zināms, ka Depo ir iegādājies zemi Lācplēšu ielā, blakus bijušajai Ventbetons rūpnīcai

Atbild Ventspils domes administrācijas Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa:
Jautājums par tirdzniecības centra “DEPO” būvniecību Ventspilī pašvaldībai tiek uzdots regulāri , nu jau pēdējo četru gadu garumā. Savukārt, pašvaldība no savas puses regulāri ir aicinājusi nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 7, Ventspilī īpašnieku, kas tajā ir iecerējis būvēt tirdzniecības centru “DEPO”, pabeigt lokālplānojuma izstrādi un uzsākt tirdzniecības centra būvniecības procesu. Diemžēl, līdz šim dialogs nav devis vēlamo rezultātu. Pašreiz, ņemot vērā uz zemes gabala esošo ēku tehnisko un vizuālo stāvokli, aktuāls ir kļuvis jautājums, kā piespiest nekustamā īpašuma īpašnieku uzsākt ēku – graustu nojaukšanas procesu, pie kā tiek strādāts.