Skolēnu skaits klasēs

Tas ir traki, kas notiek Ventspilī ar izglītību. Bērnu skolā nevar dabūt, ja tiek, tad ne labākajā skolā. Vecākiem par sava bērna izglītību vispār nav teikšanas. Ja redz, ka ir skolas kur pieprasījums ir lielāks nekā plānots, vai tiešām trešo klasi nevar uztaisīt. Jo Ventspilī pēc 101 kritērija tiek šķiroti bērni. Ja bērns un ģimene ir deklerējusies Ventspilī un pietrūkst pāris mēneši, tā redz nav pēc kritērijiem. Ja es esmu deklarējies un visus nodokļus maksāju, tad kāpēc mans bērns tiek dalīts. Vai tiešām tam tā būtu jābūt. Nevienā citā pilsētā šādi netiek šķiroti, par Rīgā lielajās skolās ja esi dekler’jies neatkarīgi cik ilgi, tā automātiski tiec skolā.
Un tiešām sauklis ir jāmaina. Kā arī pilsēta ģimenēm ar bērniem sen vairs nav patiesība.

Labdien,
Izglītības likums un citi normatīvie akti nosaka arī dažādus ierobežojumus un organizatorisko kārtību, lai būtu iespēja nodrošināt izglītības kvalitāti izglītības iestādē. Kopš 2023. gada 1. septembra spēkā ir Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” iekļautās prasības par minimālo platību viena izglītojamā vietai dažādās mācību telpās. Līdz ar šo apstākli nav iespējams salīdzināt situāciju agrākos gados un tagad. Atsaucoties uz Izglītības likuma 14. panta 41. punktu, izglītības iestādes dibinātājs (pašvaldība) ņem vērā kritērijus, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā. Tāpēc Ventspils valstspilsētas pašvaldība katru gadu izdod rīkojumu par maksimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē 1. un 10. klasēs, kā arī minimālo izglītojamo skaitu klases atvēršanai. Pirms rīkojuma izdošanas jautājums tiek izskatīts pašvaldības Izglītības komisijā, izvērtējot virkni būtisku faktoru, kas iekļauj gan kopējo izglītojamo skaitu, ko plānots uzņemt attiecīgajā posmā (galvenokārt, prognozētais pirmsskolu absolventu skaits), gan konkrēto skolu kapacitāti un telpu pieejamību, gan prognozēto izglītojamo skaitu nākamajos gados. Lēmumi par klašu skaitu un skolēnu skaitu klasēs tiek pieņemti, ņemot vērā arī pedagoģiskos un organizatoriskos apsvērumus, piemēram, pieejamo pedagogu resursu, telpu nodrošinājumu, drošības prasības, kā arī citus ilgtermiņa plānošanas kritērijus. Plānošana tiek veikta, lai nodrošinātu kvalitatīvu un līdzsvarotu izglītības procesa norisi ilgtermiņā, ievērojot gan bērnu vajadzības, gan iestāžu iespējas.

Arī nesaprotu,kāpēc klasē nevar būt vismaz 25, nu kas ir 22?Vai tad mēs lauku skolas veidosim? Un jā,vadība taču redz,kurām skolām ir pieprasījums, nu tad kaut kādi mēri jāpieņem, nevis ar skolēnu skaitu samazināšanu jāpanāk,lai piepildītos būtu skolas,uz kurām vecāki negrib bērnus vest.
Nu,piemēram, manu paziņu bērnam vieta ir tikai 2.vidusskolas 1.klasē vai Pārventā.
Nu bet tas ir šausmīgi, tad labāk uz Tārgales viņi vedīs.

Vienalga skolas vai veikala, uz kuru mēs labprātāk vēlamies doties, vidi veido tā kolektīvs.
Jebkurā profesijā vienam cilvēkam ir ierobežots skaits personu, ko viņš var kvalitatīvi apkalpot [sniegt pakalpojumu].
Ja šī robeža tiek pārkāpta – pazeminās darba kvalitāte.
Ja ir vēlme palielināt bērnu skaitu skolā – noteikti ir jāpiesaista papildus pedagogi, kuri, kā autors akcentē, ne visās skolās pilsētā atbilst viņa prasībām.
Ja šodien būtu daudz personu, kam dzīves aicinājums ir būt skolotājam, tad šāds jautājums vispār netiktu uzdots, jo apmierinātu vide/sasniegumi visās skolās.
Bez sirds aicinājuma (būt skolotājam) nedrīkstētu vispār strādāt šajā profesijā, jo tas ir darbs ar bērniem!
Līdz ar to- visreālāk uz papildus pedagogu vietām pieteiksies tās pašas personas, kuru darba kvalitāte autoru neapmierina, kuru darba vietā tiktu samazināts klašu skaits.
Un pēc neilga laika iestāsies elementārais savienoto trauku likums – augstākais un zemākais līmenis izlīdzināsies uz vidējo.
Vai to tiešām vēlamies?
Pamatjautājums ir drīzāk psiholoģisks- kāpēc dzīves aicinājums būt par skolotāju šodien ir tik maz cilvēkiem?
Veicot darbu, kas sagādā prieku, vienmēr ir labs rezultāts!

Diemžēl mūsu pilsēta viss tiek līdzīgi sadalīts starp visiem.
Šajā gadījumā starp skolām…
Tāds sociālisma princips.
Mums jau viss būs tikai rīt, tagad vēl nē…

Varbūt, ka pilsētai jāmaina sauklis, jo mēs jau sen neesam pilsēta ar rītdienu, bet aizvakardienu 🙁