Tulkotājs
Jautājums, kas uzdots laikrakstā “Ventas Balss” par Būšnieka ezeru
Būšnieku ezers ir sekls – ja nemaldos, lielākais dziļums tajā ir divarpus metri. Tagad, kad ezers ir aizsalis, pieļauju, ka tajā ir liels skābekļa trūkums. Vai ir kāda iespēja veikt Būšnieku ezera bagātināšanu ar skābekli jeb aerāciju, lai neietu bojā zivis? Būtu ļoti žēl pazaudēt šī ezera zivju resursus.
Uzdod jebkurus jautājumus saistītus ar dzīvi Ventspilī un mēs noteikti radīsim iespēju atbildēt. Jūsu uzdotais jautājums portāla būs redzams, tiklīdz atbildīgā institūcija sniegs atbildi.
Necenzēti, rupji vai apmelojoši jautājumi netiek publicēti un atbildes uz tiem netiks sagatavotas, tāpat arī necenzēti, aizskaroši vai neatbilstoši komentāri netiks publicēti un tiks dzēsti.
Atbilde: Ventspils valstspilsētas pašvaldība 22. janvāris
Atbild Ventspils Komunālā pārvalde:
Paldies iedzīvotājiem par rūpēm par Būšnieku ezeru. Informējam, ka šobrīd nav nepieciešams ezeru mākslīgi bagātināt ar skābekli. Būšnieku ezerā ir ūdens caurplūde, kas nodrošina pastāvīgu skābekļa pieplūdi arī ziemas periodā. Caurplūde nodrošina, ka ezerā nepārtraukti nonāk svaigs, ar skābekli bagātināts ūdens. Tas būtiski samazina risku, ka ziemā varētu izveidoties kritisks skābekļa trūkums. Papildus tam ezera krastos aug plašas niedru joslas, kas dabīgi uzlabo ūdens kvalitāti un veicina skābekļa apriti. Ezerā dzīvojošās zivju sugas ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem, un ziemā to aktivitāte samazinās, līdz ar to arī skābekļa patēriņš ir mazāks. Ja būs nepieciešamība un radīsies reāli draudi zivju resursiem, tiks izvērtēta papildu rīcība. Pašlaik Būšnieku ezera ekosistēma ir stabila un funkcionē dabiskā līdzsvarā. Mākslīgā skābekļa padeve (aerācija) parasti tiek izmantota slēgtos, necaurplūstošos ezeros un vietās, kur regulāri novērota zivju masveida slīkšana (ziemas bojāeja).