Tulkotājs
Aivja Landmaņa un Dzintara Kantsona viedoklis – Vai publiskajā pārvaldē noteikumi ir vienādi visiem? – 13.08.2026.
Pēdējo mēnešu laikā Ventspilī plašas diskusijas izraisījusi gan Ventspils pārstāvniecības Rīgā izveide, gan jaunu amatu izveide pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Lai izvērtētu šo lēmumu pamatotību, mēs, Ventspils valstspilsētas domes deputāti, pieprasījām dokumentus un skaidrojumus no Ventspils valstspilsētas pašvaldības un SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”. Pieprasījumi nebija formāli – tajos tika lūgta konkrēta informācija par amata pienākumiem, darba organizāciju, darba laika uzskaiti, darba uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un dokumentiem, kas apliecina faktiski paveikto darbu.
Jo vairāk iepazināmies ar saņemtajām atbildēm, jo skaidrāk kļuva, ka runa nav tikai par vienu amatu vai vienu iestādi. Runa ir par daudz plašāku jautājumu – vai publiskajā pārvaldē noteikumi tiešām tiek piemēroti vienādi visiem.
Sabiedrība pamatoti sagaida, ka cilvēks, kurš strādā pilnas slodzes darbu par nodokļu maksātāju līdzekļiem, šo darbu arī pilnvērtīgi veic. Tas attiecas uz ikvienu – neatkarīgi no amata nosaukuma, ieņemamā statusa vai politiskās ietekmes. Ja vienam darbiniekam tiek prasīta precīza darba laika ievērošana, darba uzdevumu izpilde un atbildība par sasniegtajiem rezultātiem, tad tieši tādiem pašiem principiem jāattiecas uz ikvienu publiskajā sektorā.
Kā sabiedrība var pārliecināties, ka jaunizveidotas funkcijas un amati patiešām rada pievienoto vērtību? Ar vispārīgu skaidrojumu vien nepietiek. Nepieciešami dokumenti, darba plāni, atskaites, skaidri mērķi un pārbaudāmi rezultāti. Tieši to mēs arī lūdzām savos informācijas pieprasījumos.
Tas ir svarīgs skaidrojums. Tomēr ar to vien nepietiek. Deputātu pieprasījums nebija par reorganizācijas juridisko procedūru. Mēs lūdzām dokumentus un informāciju, kas ļautu izvērtēt, kā šī funkcija darbojas praksē. Daudz ir skaidrots, kāpēc pārstāvniecība tika izveidota. Daudz mazāk ir redzams, kā sabiedrība var objektīvi pārliecināties par tās darba rezultātiem pēc gada vai diviem.
Ja viens no galvenajiem mērķiem ir uzņēmējdarbības un tūrisma veicināšana, loģiski rodas interese par praktisko pienesumu. Cik uzņēmēji ir saņēmuši atbalstu? Kādas jaunas sadarbības ir izveidotas? Cik investīciju projekti piesaistīti? Kādu ieguvumu izjutusi tūrisma nozares pārstāvji? Ja šādi rezultāti ir sasniegti, tie būtu jāspēj parādīt ar konkrētiem faktiem un pārskatiem.
Sabiedrība neprasa garus skaidrojumus par reorganizāciju. Sabiedrība vēlas redzēt rezultātu. Tieši rezultāts ir labākais apliecinājums tam, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs. Jo skaidrāk šie rezultāti tiek parādīti, jo mazāk rodas šaubu un jo lielāka ir uzticēšanās pašvaldības darbam.
Pašvaldības atbildē detalizēti aprakstīts, kāpēc tika izveidota Ventspils pārstāvniecība Rīgā. Tiek norādīts, ka tās mērķis ir stiprināt Ventspils atpazīstamību, veicināt tūrisma plūsmu, paplašināt sadarbību ar valsts institūcijām un uzņēmējiem, kā arī pārstāvēt pašvaldības intereses nacionālā līmenī. Vienlaikus uzsvērts, ka netika izveidotas jaunas amata vietas un izmaiņas neradīja papildu fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, jo notikusi esošās struktūras pārorganizācija.
Jautājumi radās arī, analizējot SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” sniegto atbildi par Attīstības direktores amata izveidi. Deputātu pieprasījumā netika apšaubīta nepieciešamība attīstīt slimnīcu vai piesaistīt investīcijas. Tika lūgts skaidri parādīt, ar kādiem dokumentiem šis lēmums tika pamatots.
Slimnīca skaidro, ka Attīstības direktores amats izveidots reorganizācijas rezultātā, likvidējot iepriekšējās amata vietas un izveidojot Attīstības nodaļu. Vienlaikus atbildē norādīts, ka pirms amata izveides netika sagatavots atsevišķs rakstveida funkciju, darba apjoma, finanšu ietekmes vai lietderības izvērtējums.
Uzmanību piesaista tas, ka amatam nav noteikta atsevišķa kvantitatīvu darba izpildes rādītāju jeb KPI sistēma. Atbildē skaidrots, ka amata pienākumi ir stratēģiski un koordinējoši, tādēļ tos neesot iespējams pilnvērtīgi novērtēt tikai pēc skaitliskiem rādītājiem. Tomēr tas neatceļ nepieciešamību definēt pārbaudāmus rezultātus, pēc kuriem sabiedrība un kapitāldaļu turētājs var izvērtēt amata lietderību.
Procesu var aprakstīt ļoti detalizēti, taču publiskajā sektorā ar to vien nepietiek. Jābūt iespējai atbildēt uz vienkāršu jautājumu – ko šis amats devis slimnīcai un tās pacientiem, salīdzinot ar situāciju pirms tā izveides?
Jo lielāka ir atbildība un jo nozīmīgāki ir publiskie līdzekļi, jo lielākai jābūt arī caurskatāmībai. Tieši skaidri mērķi, pārbaudāmi rezultāti un dokumentēta darba izvērtēšana stiprina uzticēšanos, nevis to mazina.
Deputātu pieprasījumā būtiska vieta bija arī darba organizācijai. Tika lūgts sniegt informāciju par darba laika uzskaiti, darba vietu, darba plāniem, darba uzdevumiem, regulārām atskaitēm, elektroniskajiem kalendāriem, sanāksmju uzskaiti un citiem dokumentiem, kas ļautu objektīvi pārliecināties par faktiski paveikto darbu.
Ikviens darba devējs vēlas zināt, kā tiek plānots darbs, kā tiek kontrolēta uzdevumu izpilde un pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts rezultāts. Publiskajā sektorā šādas prasības ir vēl svarīgākas, jo runa ir par nodokļu maksātāju finansētiem amatiem.
Gan pašvaldības, gan slimnīcas atbildēs detalizēti aprakstīti organizatoriskie un tiesiskie aspekti. Tomēr daudz grūtāk ir atrast konkrētus piemērus, kas sabiedrībai ļautu vienkārši un nepārprotami izvērtēt darba rezultātu.
Ja amata pienākumi paredz regulāru darbu ārpus iestādes telpām, tikšanās ar partneriem, sadarbību ar valsts institūcijām vai darbu dažādās vietās, jo lielāka nozīme ir pārskatāmai darba uzskaitei. Skaidri darba plāni, uzdevumu uzskaite, atskaites un citi dokumenti nav birokrātija. Tie ir instruments, kas aizsargā gan pašu darbinieku, gan darba devēju un vienlaikus dod sabiedrībai pārliecību, ka publiskais finansējums tiek izmantots atbildīgi.
Labas pārvaldības pamatā ir princips: jo plašākas pilnvaras un lielāka uzticētā atbildība, jo lielākai jābūt arī caurskatāmībai. Tāpēc deputātu pieprasītā informācija nav pašmērķis. Tā ir iespēja dokumentāri parādīt, kā tiek organizēts darbs un kā tiek sasniegti rezultāti.
Labas pārvaldības pamatā nav pieņēmumi un uzticēšanās personībām. Tās pamatā ir vienādi noteikumi, skaidri pienākumi, dokumentēti darba rezultāti un caurskatāma kontrole. Tieši šādi principi pasargā gan pašvaldību un tās kapitālsabiedrības, gan pašus darbiniekus no nepamatotām šaubām un spekulācijām. Mūsdienu publiskajā pārvaldē ar atsauci uz labiem nodomiem vien nepietiek. Nepieciešama arī objektīvi izvērtējama darba kvalitāte.
Šī publikācija nav mēģinājums apšaubīt kāda cilvēka profesionalitāti vai ieguldījumu. Tās mērķis ir rosināt diskusiju par principiem, kuriem būtu jādarbojas ikvienā pašvaldībā un publiskā kapitālsabiedrībā.
Deputātu pieprasījumi nav pašmērķis. Tie ir viens no demokrātiskas kontroles instrumentiem, kas palīdz pārliecināties, ka pieņemtie lēmumi ir pamatoti, publiskie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi un katra amata pienesums ir saprotams un pārbaudāms.
Jo atvērtāk iestādes skaidro savu darbu, jo mazāk rodas pieņēmumu un baumu. Savukārt, ja uz konkrētiem jautājumiem tiek sniegtas tikai vispārīgas atbildes, diskusija nebeidzas – tā tikai sākas.
Mūsu pilsētā ir vajadzīga profesionāla, moderna un atklāta publiskā pārvalde, kurā katrs amats tiek vērtēts pēc paveiktā darba, nevis amata nosaukuma vai personas ietekmes. Tas ir iedzīvotāju, uzņēmēju un nodokļu maksātāju interesēs.
Ja deputātu pieprasījumi palīdz panākt lielāku caurskatāmību, skaidrāk definētus darba rezultātus un vienādus noteikumus visiem, tad savu mērķi tie būs sasnieguši.
Aivis Landmanis
Dzintars Kantsons
Gunta Blumberga viedoklis – Vai publiskajā pārvaldē noteikumi ir vienādi visiem? – 14.08.2026.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca – gads, kurā ar skaidru redzējumu un profesionālu komandu veidota nākotne
Aizvadītais gads Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai bijis nozīmīgs attīstības, investīciju un jaunu iespēju gads. Ir paveikts būtisks darbs, lai slimnīca arī turpmāk būtu mūsdienīga, pacientiem pieejama un profesionāla veselības aprūpes iestāde, kas spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem.
Viens no būtiskākajiem aizvadītā gada sasniegumiem ir slimnīcas ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāna izstrāde līdz 2040. gadam. Plāns izstrādāts sadarbībā ar Somijas uzņēmuma NHG Finland Oy ekspertu komandu, slimnīcas speciālistiem un ārstiem. Tā tapšanā tika vērtēta esošā infrastruktūra, pakalpojumu struktūra, pacientu un ārstniecības personu plūsmas, demogrāfiskās tendences, darbaspēka pieejamība un nākotnes veselības aprūpes vajadzības. Plāns paredz arī Operāciju bloka un Ķirurģijas nodaļas attīstību, kā arī jauna Ambulatorā centra izveidi.
Šī darba kvalitāti augstu novērtējusi arī Veselības ministrija. 2026. gada janvārī, iepazīstoties ar slimnīcas ilgtermiņa attīstības plānu, veselības ministrs Hosams Abu Meri atzinīgi novērtēja slimnīcas stratēģisko pieeju, uzsverot, ka tās redzējums balstīts objektīvā situācijas izvērtējumā un atbilst slimnīcu tīkla attīstības virzieniem. Ministrs arī apliecināja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas būtisko lomu Latvijas slimnīcu tīklā.
Investīcijas, kas pārtop konkrētās iespējās pacientiem un mediķiem
Aizvadītajā periodā slimnīca turpinājusi mērķtiecīgi piesaistīt Eiropas Savienības un Atveseļošanas fonda finansējumu, ieguldot gan medicīnas tehnoloģijās, gan infrastruktūrā, gan ārstniecības personu profesionālajā izaugsmē.
Medicīnisko simulāciju infrastruktūra – ieguldījums mediķu profesionālajās prasmēs
Viens no būtiskiem projektiem ir “Veselības aprūpes prasmju apguve un pilnveidošana ar simulatoru palīdzību”. Projekta kopējās izmaksas ir 199 713,68 eiro, no kuriem 160 000 eiro ir Atveseļošanas fonda finansējums, 33 600 eiro – valsts budžeta finansējums un 6 113,68 eiro – slimnīcas līdzfinansējums.
Projekta ietvaros Ventspils slimnīcā un Talsu filiālē izveidota moderna medicīnisko simulāciju infrastruktūra un iegādāts plašs aprīkojums ārstniecības personu praktisko iemaņu pilnveidei. Tas ietver kardiopulmonālās reanimācijas manekenu ar dažādām simulācijas programmām, intubācijas un krikotomijas simulatorus, injekciju un brūču šūšanas simulatorus, kā arī portatīvo mācību ultrasonogrāfu.
Iegādātais aprīkojums ļauj ārstiem, māsām, vecmātēm un citiem ārstniecības speciālistiem trenēt prasmes iespējami pietuvinātās reālām klīniskām situācijām, tostarp neatliekamās palīdzības un reanimācijas algoritmus, kā arī ķirurģiskās prasmes. Tādējādi investīcija nav tikai par tehnoloģijām – tā ir investīcija cilvēku zināšanās, profesionalitātē un pacientu drošībā.
Veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšana – jaunas tehnoloģijas un plašākas ārstēšanas iespējas
Turpinās arī apjomīgais Atveseļošanas fonda projekts “Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšana”. Pēc 2025. gadā veiktajiem grozījumiem projekta kopējās izmaksas plānotas 4 811 486 eiro, tostarp 3 893 790 eiro Atveseļošanas fonda finansējums.
Projekta ietvaros slimnīca iegulda medicīnas tehnoloģijās un infrastruktūrā, stiprinot mugurkaula ķirurģijas, oftalmoloģijas, uroloģijas, traumatoloģijas, intensīvās terapijas un rehabilitācijas profilus, kā arī hemodialīzes pakalpojumu pieejamību.
2025.gadā projekta ietvaros veiktas investīcijas aptuveni 1,645 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums ļāvis iegādāties un turpināt iegādāties tādas tehnoloģijas kā mugurkaula ķirurģijas navigācijas sistēma, oftalmoloģijas un uroloģijas iekārtas, traumatoloģisko operāciju aprīkojums un instrumenti, intensīvās terapijas un anestezioloģijas iekārtas, endoskopijas aprīkojums un laboratorijas analizatori. Vienlaikus tiek modernizēta arī medicīnisko gāzu sistēma.
Šīs investīcijas jau dod praktisku rezultātu – slimnīca turpina attīstīt specializētus pakalpojumus un stiprināt savu vietu Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Īpaši nozīmīga ir Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra attīstība – slimnīca ar iepriekšējo investīciju un kvalificētu speciālistu palīdzību kļuvusi par vienu no vadošajiem mugurkaula operāciju veicējiem Latvijā.
Saules elektrostacijas – ieguldījums ilgtspējā un efektīvā saimniekošanā
Slimnīca aizvadītajā gadā spēra nozīmīgu soli arī energoefektivitātes un ilgtspējas virzienā, īstenojot saules elektrostaciju projektus Ventspilī un Talsos.
Ventspils slimnīcā uz ēku jumtiem izveidota saules elektrostacija ar 150 kW jaudu, kas gadā spēs saražot vismaz 150 MWh elektroenerģijas. Talsu filiālē uzstādīta 50 kW jaudas saules elektrostacija, kas gadā saražos aptuveni 50 MWh. Saražotā elektroenerģija paredzēta slimnīcas pašpatēriņam, tādējādi samazinot elektroenerģijas izmaksas un vienlaikus veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Abu projektu kopējās izmaksas pārsniedz 127 tūkstošus eiro – Ventspils projekta kopējās izmaksas ir 92 265,74 eiro, savukārt Talsu projekta – 34 748,66 eiro. Talsu filiālē saules paneļu uzstādīšana noslēdzās 2025. gada nogalē, bet Ventspils slimnīcas elektrostacija ekspluatācijā nodota 2026. gada aprīlī.
Attīstība sākas ar cilvēkiem
Tomēr neviens no šiem sasniegumiem nebūtu iespējams bez cilvēkiem.
Bez ārstiem, māsām, vecmātēm, administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, projektu vadītājiem, attīstības speciālistiem un visiem pārējiem profesionāļiem, kuri ikdienā dara savu darbu ar augstu atbildības sajūtu, nebūtu ne attīstības plāna, ne piesaistīto investīciju, ne jauno tehnoloģiju, ne jaunu pakalpojumu.
Slimnīcas lielākā vērtība ir cilvēki – viņu zināšanas, prasmes, pieredze un spēja sasniegt izvirzītos mērķus.
Tieši augstas klases profesionāļu piesaiste un noturēšana ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai reģionā varētu nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu veselības aprūpi. Tāpēc slimnīca mērķtiecīgi strādā arī pie speciālistu piesaistes. Aizvadītajā gadā Ventspils slimnīcā, piemēram, darbu uzsāka ķirurgs ar specializāciju onkoloģijā Ivans Jelovskis, tādējādi paplašinot onkoloģiskās aprūpes pieejamību Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem.
Šajā darbā nav runa tikai par darba laiku. Ir mērķi, kas jāīsteno, un ir situācijas, kad to sasniegšanai nepieciešams strādāt agri no rīta, vēlu vakarā vai arī brīvdienās. Ne tāpēc, ka stundas būtu svarīgākas par cilvēkiem, bet tāpēc, ka profesionāļi redz lielāku mērķi – pacientam pieejamāku, kvalitatīvāku un mūsdienīgāku veselības aprūpi.
Un par to ir patiess gandarījums.
Par katru piesaistīto finansējumu.
Par katru īstenoto projektu.
Par katru jaunu tehnoloģiju.
Par katru jaunu speciālistu.
Par katru soli, kas slimnīcu padara labāku pacientiem un ērtāku tiem, kuri tajā strādā.
Paldies visai Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas komandai!
Paldies cilvēkiem, kuri ar savām zināšanām, profesionalitāti, enerģiju un neatlaidību ik dienu pārvērš ieceres konkrētos darbos un rezultātos.
Jo slimnīcas attīstību neveido tikai ēkas, tehnoloģijas un finansējums.
Slimnīcas attīstību veido cilvēki. Un tieši cilvēki ir mūsu lielākā vērtība un galvenais spēks ceļā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.