Tulkotājs
Maijā Ventspils tehnikumā norisinājās pasākums “Launags ar uzņēmējiem”, kas pulcēja uzņēmējus, nozaru ekspertus, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par profesionālās izglītības attīstību, darba tirgus vajadzībām un cilvēkkapitāla nozīmi Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.
Pasākuma mērķis bija veicināt dialogu starp izglītības sektoru, uzņēmējiem un publisko pārvaldi, meklējot risinājumus, kā sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus un vienlaikus stiprināt Latvijas reģionu konkurētspēju.
Pasākumu atklāja Ventspils tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere-Davidova, uzsverot, ka profesionālās izglītības uzdevums mūsdienās ir ne tikai nodrošināt konkrētas profesijas apguvi, bet arī attīstīt prasmes, kas ļauj pielāgoties pārmaiņām, mācīties visa mūža garumā un veiksmīgi darboties mainīgā darba tirgū.
Diskusiju ievaddaļā ar prezentācijām uzstājās Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.
Pasākuma otrajā daļā dalībnieki strādāja grupās, analizējot profesionālās izglītības un darba tirgus mijiedarbību, uzņēmēju iesaisti darba spēka sagatavošanā, reģionālos izaicinājumus un nākotnes darba tirgum nepieciešamās prasmes.
Nepieciešama ciešāka saikne starp izglītību un darba vidi
Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir izglītības sistēmas spēja savlaicīgi pielāgoties straujajām pārmaiņām darba tirgū. Uzņēmēji norādīja, ka profesionālās izglītības programmās nepieciešams vēl lielāks uzsvars uz praktiskajām iemaņām, darba vidē balstītām mācībām un regulāru sadarbību ar nozaru uzņēmumiem.
Dalībnieki atzina, ka profesionālajai izglītībai jāattīsta ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī tādas prasmes kā komunikācija, sadarbība, problēmu risināšana, iniciatīva un spēja mācīties visa mūža garumā. Tieši šīs kompetences arvien biežāk nosaka speciālista konkurētspēju darba tirgū.
Tāpat diskusijās tika aktualizēta karjeras izglītības nozīme jau pamatskolā, palīdzot jauniešiem laikus iepazīt profesijas, darba vidi un dažādu nozaru attīstības iespējas.
Uzņēmēji aicina mazināt birokrātiju un stiprināt motivācijas mehānismus
Viens no biežāk apspriestajiem jautājumiem bija uzņēmēju iesaiste jauno speciālistu sagatavošanā. Dalībnieki atzina, ka uzņēmumi ir gatavi iesaistīties praksēs un darba vidē balstītās mācībās, tomēr šo procesu nereti apgrūtina administratīvais slogs, laika resursu trūkums un nepietiekams atbalsts.
Kā iespējamie risinājumi tika minēta birokrātisko procedūru vienkāršošana, finansiālais atbalsts uzņēmumiem, kas iesaistās praktikantu apmācībā, kā arī nodokļu atvieglojumi un valsts līdzfinansējums darba vidē balstītu mācību īstenošanai. Dalībnieki uzsvēra, ka ieguldījumi jauno speciālistu sagatavošanā jāuztver kā ilgtermiņa investīcija valsts konkurētspējā.
Reģionu attīstība nav iespējama bez kvalitatīvas dzīves vides
Darba grupās īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par darba spēka piesaisti un noturēšanu reģionos. Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka cilvēku lēmumu dzīvot un strādāt konkrētā vietā nosaka ne tikai darba iespējas un atalgojums.
Līdzās darba vietām nozīmīga ir arī kvalitatīva dzīves vide – pieejams mājoklis, sakārtota infrastruktūra, mobilitātes iespējas, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības pieejamība bērniem, kultūras dzīve un spēcīga vietējā kopiena.
Dalībnieki uzsvēra, ka reģionu konkurētspēja nākotnē arvien vairāk būs atkarīga no spējas veidot vidi, kurā speciālists un viņa ģimene redz ilgtermiņa attīstības iespējas.
Profesionālajai izglītībai jāgatavo nākotnes darba tirgum
Diskusiju noslēgumā dalībnieki vienojās, ka profesionālās izglītības attīstībā būtiska nozīme ir elastībai, sadarbībai un spējai ātri reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un valsts institūcijām, veidojot vienotu pieeju darba spēka sagatavošanai.
“Launags ar uzņēmējiem” apliecināja, ka atklāts dialogs un regulāra sadarbība starp izglītības sektoru, uzņēmējiem un publisko pārvaldi ir būtisks priekšnoteikums konkurētspējīgas ekonomikas attīstībai un kvalificēta darba spēka nodrošināšanai Latvijā.
