Tulkotājs
2021.gada 23.jūnijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Zīmolstāsti.lv”/“Latvijas pašvaldību zīmoli: kā tie veidojušies un vēsta par konkrēto vietu” raidījuma vadītājs Eduards Liniņš un pieaicinātie viesi Liene Kupča un Zigurds Zaķis izteicās par Ventspils pilsētu.
Šajā pārraidē tika ņemts vērā tikai raidījuma vadītāja un pieaicināto viesu viedoklis, nevienas pilsētas pārstāvis netika pieaicināts raidījumā, kā rezultātā nebija iespējams dzirdēt pašu pilsētu viedokļus.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība vērsās pie Valsts SIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes ar lūgumu nodrošināt iespēju Latvijas Radio 1 klausītājiem dzirdēt alternatīvu viedokli par Ventspils pilsētas zīmolu, bet diemžēl mums šādu iespēju radio atteica, kā tas pēdējā laikā raksturīgs valsts medijiem.
Vēlos iepazīstināt ventspilniekus ar manu viedokli par raidījumā minēto, kuru biju rakstījis Latvijas Radio 1.
Ventspils – “Lielveikals” vienai dienai vai labākā neatkarības laikā radītā pilsētas mārketinga stratēģija?
Lai man piedod “Radio Skonto”, bet mans mīļākais radio ir “Latvijas Radio 1” (turpmāk – LR1). Viena no manām iecienītajām LR1 personībām ir Eduards Liniņš. Es vienmēr ar dziļu interesi klausos viņa vadītās pārraides “Šīs dienas acīm” un citas. Man bija liels un ne pārāk pozitīvs pārsteigums Līgo dienā, š.g. 23. jūnijā, klausoties mana iecienītā radio žurnālista vadīto pārraidi ciklā “Zīmolstāsti.lv” – “Latvijas pašvaldību zīmoli”. Pārraides laikā tika izteikts ne visai glaimojošs vērtējums Ventspils pilsētas zīmolam, zināmā mērā pretnostatot to ļoti pozitīvi novērtētajai Liepājas zīmolvedībai. Raidījumā kā eksperti bija pieaicināti Liene Kupča un Zigurds Zaķis (šeit un turpmāk izcēlumi mani). Gribu izteikt savu viedokli, ka minētie cilvēki, vismaz attiecībā uz mūsu pilsētas zīmolvedībai sniegto novērtējumu, vai nu nevar pretendēt uz ekspertu statusu, vai arī, iespējams, nebija iepazinušies ar faktiem, lai šādu vērtējumu sniegtu.
Vispirms jau par uzstādījumu, kas izskanēja pārraides sākumā: “Kāpēc pilsētai, ja nu vienīgi tas nav kūrorts vai tūrisma objekts, ir vajadzīgs zīmols?” Es atvainojos, bet neesmu dzirdējis par kādu pilsētu pasaulē, kas negribētu būt tūrisma galamērķis vai vismaz mērķis pa ceļam. Mazie un vidējie komersanti nevar izdzīvot, ja pilsētā pakalpojumus servisa jomā patērēs tikai vietējie. Šķiet, ka tā ir gana vienkārša un vispārzināma patiesība.
Kā spilgtākie zīmolvedības piemēri valstī tika analizēti Liepājas un Ventspils zīmoli. Tas protams ir pozitīvi, ka mūsu pilsēta vispār tika ieļauta Latvijas pilsētu labāko zīmolu skaitā, saprotu, ka pēdējā laikā pateikt kaut ko labu par Ventspili nav īpaši populāri, bet turpmākajam novērtējumam es nevaru piekrist.
Ekspertu vērtējumā:
Z.Zaķis: [..] “Liepājas gadījums, nepārprotami ir tie meklējumi. Pakāpeniska, tāda dabiska izaugsme, meklējot to, kas ir gan atšķirīgs, bet gan arī atbilstoši tai būtībai, pilsētas tāda būtības artikulēšana…”[..]
L.Kupča: [..] “Liepājai ir mantojums, Liepājai ir stāsti, ieaustie vecie, senie, un tad ir, jā, labi, jau pieminētā rokenrola dimensija daudzām paaudzēm.”[..]
L.Kupča: [..] “mūsdienu Ventspils ir industriāla pilsēta ar savādāku arhitektūras pieredzes vidi. [???] Un līdz ar to šie zīmoli arī fundamentāli atšķiras, jo “Ventspils – pilsēta ar rītdienu” nu jau mazliet tāds tiešām novecojušais, bet tādā žargonā sakot meinstrīm, tāds labam lielveikalam atbilstošs. Tas ir tieši tas, kas tevi Ventspilī sagaida. Tev ir daudz vieglas vienas dienas izklaides – akvaparks un kas nu vēl, viss.” [..]
Z.Zaķis: “[Ventspils zīmols] ir nepārprotami vairāk sasniegts arī ar ļoti lielajām investīcijām un varbūt pat reizēm nesamērīgi lielām, lai arī nepārprotami atsevišķas aktivitātes arī ir bijušas profesionālas un pat veiksmīgas.” [..]
Paldies, Zaķa kungs, vismaz atsevišķas aktivitātes ir pamanītas!
Kā saprotu, runa ir par zīmoliem un zīmolvedību pēdējo 20-25 gadu laikā. Sākotnēji klausītājam var šķist, ka viss ir it kā precīzi novērots, lietota gudra terminoloģija, tomēr vēlos apgalvot, ka secinājumi un vēsturiskais tvērums pasniegti pilnīgi nekorekti. Manuprāt, pieaicināto ekspertu fundamentālā kļūda ir tā, ka tiek runāts par pilsētas zīmolu šaurā izpratnē, bet jārunā ir par pilsētu mārketingu, kurā zīmols ir svarīga, bet tikai viena no sastāvdaļām. Turklāt tika sajauktas pilsētas mārketinga mērķgrupas – apmeklētāji un bizness, kā rezultātā “vienā katlā” tiek samesta industriāla pilsēta un mākslas un mūzikas pilsēta.
Bet par visu pēc kārtas: pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visām Latvijas pašvaldībām no jauna bija iespēja katrai pašai veidot savas pilsētas tēlu, un darbu pie pilsētas mārketinga tās, kura agrāk, kura vēlāk, sāka no nulles. Visas, izņemot Liepāju. Pārraides dalībnieki jau minēja visus pareizos apstākļus: “[..] , tur mājo šis Māra Čaklā apmēram pirms pusgadsimta vārdos ietērptais gars [..]”, “Liepājas dzintaru”, rokenrola dimensiju utt. Tikai secinājumi netika izdarīti pareizie. Lieta ir tāda, ka Liepājai zīmols nebija jāizdomā, pašiem neapzinoties, to radīja Imants Kalniņš un Māris Čaklais tālajā 1973. gadā, sarakstot dziesmu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Kombinācijā ar ikgadējo festivālu “Liepājas dzintars”, pazīstamajām roka grupām “Līvi”, “Credo”, “Liepājas Brāļi” u.c., Liepāja jau neatkarības pirmsākumos bija ieguvusi mūzikas un mākslas pilsētas tēlu, tāda radoša dumpiniece ar īpašu auru. Jauno laiku pilsētas vadības galvenais nopelns, manuprāt, ir tas, ka netika meklēta kāda cita identitāte, tika pārdomāti attīstīts jau esošais pilsētas imidžs, piemēram, arī nesenais klips “Brauc uz Liepāju izvējoties”.
Kāds bija Ventspils pilsētas zīmols tajā laikā? To var raksturot ar diviem vārdiem, ko rakstīja tā laika galvenā medija – drukātās preses izdevumu darba meklējumu sludinājumos: “Ventspili nepiedāvāt!” Ne vairāk un ne mazāk. Ventspilij kā lielai, bijušās PSRS eksporta ostai, kurā tika pārkrautas miljoniem tonnu potenciāli bīstamas kravas, bet nebija veiktas nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, tai laikā bija piesārņotas, ekoloģiski bīstamas pilsētas slava. Pilsēta, kurā mirst koki un cilvēkiem nav ilgi jāuzturas, jo tas ir bīstami. Tāds bija izejas punkts. Mūsu pilsētas starta pozīcijas bija pat ne no nulles, bet ar milzīgu negatīvu zīmi. Starp Liepājas un Ventspils pilsētu zīmoliem bija bezdibenis, kaut ko izmainīt attiecībā uz Ventspili šķita kā neiespējamā misija.
Tādos apstākļos Ventspils 2000.gadā bija pirmā valstī ar izstrādātu pilsētas mārketinga stratēģiju. Tajā paredzētas konkrētas aktivitātes trīs mērķa grupām: iedzīvotāji (pilsētnieki), apmeklētāji (tūrisms) un investori (bizness). Bija skaidrs, ka katrai no šīm grupām ir atšķirīgas intereses un nepieciešama atšķirīga pieeja. Piemēram, pilsētniekiem, kuri nav iesaistīti apkalpojošās sfēras biznesā, pārāk liels tūristu skaits var sākt kļūt par apgrūtinājumu, bet uzņēmējiem ir svarīgi investīciju nosacījumi un biznesa vide, bet mazāk interesē izklaides iespējas pilsētā. Savukārt, tūristi diez vai apmeklē kādu pilsētu, lai meklētu jaunu dzīvesvietu vai vietu savam biznesam, bet gan, lai bezrūpīgi atpūstos.
Jau mārketinga stratēģijas realizācijas pirmsākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas logo, kas ievērojami atšķīrās no vēsturiskā ģerboņa, un zīmols “Pilsēta ar rītdienu”. To var kritizēt, un tas notiek arī pašlaik, tomēr tā bija pirmā kādas Latvijas pilsētas devīze, sava veida vadmotīvs. Tā likās saturiski ietilpīga, pozitīva un motivējoša. Jā, mēs kā daudzās jomās bijām pirmie, iespējams, ja to darītu vien šodien, rezultāts būtu cits. Bet mēs nekaunamies par šo zīmolu un izmantosim to arī turpmāk.
Lai mainītu pilsētas tēlu, tika piesaistīti labākie tā laika mārketinga speciālisti valstī. Tika meklētas labas idejas pasaules praksē, un mēs nekautrējāmies šīs idejas izmantot un radoši piemērot savai pilsētai. Ventspils pirmā Latvijā sāka svinēt pilsētas svētkus, bez kuriem šodien vairs īsti nav iedomājama neviena pašvaldība. Arvien jauni pasākumi piesaistīja Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju interesi mūsu pilsētai. Mūsdienīgās mākslas un mecenātisma projekts “Govju parāde” 2002.gadā (ar atkārtojumu 2012.gadā) Latvijas iedzīvotājiem parādīja Ventspili kā kaut ko jaunu un interesantu. Tāpat pienesumu atpazīstamībā deva 2010. gadā uzstādītais Ginesa rekords “Garākais ziedu paklājs pasaulē” un 2017. gadā par godu valsts simtgadei uzstādītais rekords –“Visātrāk un visvairāk cilvēku vienlaicīgi iestāda sīpolpuķes”. Ventspilī arī tradicionāli notika ikgadējie valsts līmeņa pasākumi: Šlāgeraptauja, Muzikālā banka un Eirovīzijas nacionālās atlases fināli, jauniešu gada pasākums Ghetto Games un daudzi citi.
Stāsts par mārketinga aktivitātēm nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 2011.gadā radīto koncepciju “Ventspils – Valsts valstī“. Mūsu pilsētas ilggadējā mēra Aivara Lemberga personība un regulārā aktīvā iestāšanās pret jebkuru valsts diktātu vietējai varai bija rosinošs apstāklis šādas koncepcijas radīšanai. Tika apspēlēti jau esošie Ventspils identitāti apliecinošie elementi – sava ventiņu valoda, ģerbonis, logo, laiks (Ventspilī Jaunais gads tiek sagaidīts pēc Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra aprēķinātā laika – 33 minūtes un 44 sekundes vēlāk nekā citur Latvijā) – un radīts vēl viens svarīgs neatkarības elements – venti. Šie atlaižu kuponi, ko var izmantot pilsētas viesi un ventspilnieki, radīja apjukumu un sašutumu tā laika valsts augstākās varas institūcijās. Tomēr viss izrādījās likumīgi – venti sekmīgi tiek izmantoti vēl šodien: aptuveni 40 atpūtas, apskates un izklaides vietās Ventspilī iespējams daļēji norēķināties ar ventiem. Ideja ir vienkārša un efektīga – ventus var nopelnīt attālināti, bet saņemt un izmantot, tikai atbraucot uz Ventspili. Par šo konceptu “Ventspils – Valsts valstī” pilsēta saņēma 12 starptautiskus apbalvojumus. Tika izveidota virtuālā vēstniecība visitventspils.com, kurā ārvalstu tūristi var saņemt informāciju septiņās valodās.
Vai ar mārketingu vien pietika, lai piesaistītu tūristus? Nekādā gadījumā. Blefu atmaskotu ļoti ātri. Tādēļ mārketingam jābūt komplektā ar ļoti apjomīgām, bet pārdomātām investīcijām.
Es sāku strādāt par Ventspils pilsētas ‘komunālo šefu’ 1989.gadā – laikā, kad pilsētas infrastruktūra bija pilnībā sabrukusi. Bija jāpaveic milzīgs darbs, lai pozitīvajam mārketingam būtu arī reāls segums, un mēs to paveicām. Šo gadu laikā ventspilnieki ir uzbūvējuši jaunu pilsētu ar labu Eiropas līmeņa infrastruktūru un lieliskiem vides objektiem. Ventspils sakārtotās ielas un ziedošās dobes jau kļuvušas par sava veida leģendu. Lielā Puķu govs un ziedu skulptūras, Lielais laukums ar koncertzāli “Latvija” un strūklaku “Fregate “Valzivs”” jau ir kļuvuši par jauniem pilsētas atpazīstamības simboliem. Tika izveidotas jaunas, pievilcīgas atpūtas vietas – “Piedzīvojumu parks”, slēpošanas kalns “Lemberga hūte”, Mazbānīša trase, divas Bērnu pilsētiņas, “Ūdens piedzīvojumu parks”, Pludmales akvaparks, pirmā Zilā karoga pludmale Baltijā un daudzas citas.
Vai mūsu zīmols “Pilsēta ar rītdienu” ir ievainojams? Protams, daudzi mūsu “draugi” to regulāri izmanto savos žultainajos komentāros, kad cenšas atrast kādus negatīvus notikumus vai kritizēt nepopulārus domes lēmumus. Tas vienmēr ir bijis ērti un vilinoši – paņirgāties bez konkrētiem argumentiem. Arī god. E. Liniņš minētajā pārraidē nespēja atturēties no kārdinājuma: “[..] rītdiena no tās pilsētas diezgan neizbēgami krīt nost [..].” Vai tādēļ mums būtu jāmaina pilsētas devīze, jāveic tā saucamais rebrendings? Noteikti nē! Aptaujas rāda, ka šī devīze neapšaubāmi veicinājusi un turpina veicināt pilsētas atpazīstamību. Daudzi gan vārda “rītdiena” vietā nereti lieto “nākotne”, bet galvenais – gan vieni, gan otri runā par mūsu pilsētu. Ja par Tevi runā, tātad Tu esi!
Neaizmirstot un neatsakoties no šī pilsētas galvenā identitātes simbola, vienlaicīgi tiek izmantotas citi atpazīstamības rīki, kas laika ziņā ir precīzi saskaņoti ar konkrētiem investīciju projektiem un aktivitātēm. Cienījamie eksperti, iespējams, nav pievērsuši uzmanību, bet pagājušo gadu laikā ir izmantoti: “Ventspils – ziedu un strūklaku galvaspilsēta”, “Ventspils – Senioriem draudzīgākā pašvaldība Eiropā”, “Ventspils – ģimenei draudzīga pilsēta”, “Ventspils – ģimenei ar bērniem draudzīga pilsēta”, “Ventspils – mazuļiem draudzīga pilsēta”. Pēc koncertzāles “Latvija” pabeigšanas pēdējā laika mārketinga aktivitātes esam papildinājuši ar videoklipu “Ventspils skan!” Pašlaik Ventspilī tiek būvēts pirmais Latvijā Zinātnes centrs “Vizium”. Lai tas kļūtu ne mazāk atpazīstams, kā Tartu “AHHAA” centrs, arī tiek gatavotas nepieciešamās marketinga aktivitātes.
Vai tiešām pirmās asociācijas ar Ventspili ir industriāla pilsēta? Latvijas iedzīvotāju aptaujas rāda ko pavisam citu: pirmās asociācijas par Ventspili nepārprotami ir skaista, sakopta, tīra pilsēta, līdzvērtīgi bieža asociācija ir arī “Aivars Lembergs”. Es nebūtu godīgs, ja nepateiktu, ka tieši viņš ar savu enerģiju un aizrautību, kā daudzās citās jomās, ir bijis arī Ventspils mārketinga stratēģijas gan ideju ģenerētājs, gan praktiskās ieviešanas galvenais “dzinējspēks”.
Starp citu, cien. L.Kupča varētu būt interesanti uzzināt – lai gan Ventspils pēdējos divos vērtējumos ir atzīta par Investīcijām draudzīgāko pašvaldību Latvijas lielo pilsētu vidū, Liepāja vēl arvien saražo vairāk industriālās produkcijas nekā Ventspils. Liepāja ir ne mazāk industriāla pilsēta kā Ventspils. Tieši Liepājai, manuprāt, pastāvēja risks pozicionēties kā rūpniecības metropolei, īpaši tad, kad vēl dzīvs bija “Liepājas Metalurgs”. Tomēr abas pilsētas ir veiksmīgi izvairījušās no šī tēla, kas tūrismam nekādi nav rosinošs. Iespējams L.Kupčai arī būs interesanti uzzināt, ka Ventspils tomēr nav kas “[..] lielveikalam atbilstošs [..], [kas piedāvā] daudz vieglas vienas dienas izklaides [..]”. Nepārmetu par termina “lielveikals” izmantošanu, lai gan, iespējams, tas tika minēts ar zināmu pieskaņu, kā kaut kas ne visai kvalitatīvs. Manuprāt, 1915. gadā Vicenta Astora Brodvejā radītais pirmais “Supermarket” vai “Grocery Store” koncepts ir viena no veiksmīgākajām idejām biznesa vēsturē. Ja Ventspilī šāds koncepts veiksmīgi strādās tūrisma jomā un nesīs peļņu mūsu apkalpojošās jomas komersantiem, es tikai priecāšos. Turklāt dati rāda, ka pirms pandēmijas Ventspili apmeklēja gandrīz 75 tūkst. tūristu. Šie ir naktsmītnēs reģistrētie tūristi(neskaitot vienas dienas apmeklētājus), kas vidēji pavada mūsu pilsētā trīs diennaktis. Ikviens tūrisma jomas eksperts Jums pateiks, ka tas ir ļoti augsts rādītājs.
Papildinot dažus iepriekš minētos sasniegumus, vēlos uzsvērt, ka Ventspils objekti un projekti ir novērtēti nacionālā un starptautiskā mērogā, par ko liecina būtiskāko apbalvojumu uzskaitījums, kas pieejams šeit.
Vēlos piebilst, ka nekādā veidā necenšos aizvainot ne L.Kupčas kundzi, ne Z.Zaķa kungu, ne vēl jo vairāk E.Liniņa kungu. Kā jau minēju, pēdējā laikā medijiem nav īsti pieņemts teikt ko pozitīvu par Ventspili. Aizvien palieku pārliecībā, ka daļa no negatīvo ziņu plūsmas, kā arī apstākļi, kas to radījuši, iespējams, ir politiski motivēti. Tāpēc jebkuru pozitīvu izteikumu no žurnālistu un citu ētera cilvēku puses uztveru kā drosmīgu soli.